Sociālā stratifikācija ir sabiedrības hierarhija pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku sociālo nevienlīdzību: pēc ienākumiem, bagātības, varas, prestiža, vecuma, tautības, dzimuma, utt.
Sociāla stratifikācija izpaužas divos veidos. Pirmkārt, cilvēkiem var tikt piešķirts sociālā loma un statuss pēc tādiem viegli identificējamiem kritērijiem kā dzimums, vecums, ģimene vai ādas krāsa, pār kuriem indivīdam nav nekādas kontroles. Tas veido kastu un kārtu sistēmas. Otra iespēja, ka cilvēka pozīcija sociālajā hierarhijā ir balstīta uz sasniegto statusu, ko indivīds sasniedzis balstoties individuālām pūlēm. Šī ir pazīstama kā šķiru sistēma.
Sociālā nevienlīdzība ir sociālās stratifikācijas galvenais jēdziens. Sociālā nevienlīdzība ir nevienmērīgs sadalījums starp privilēģijām, iespējām, materiāliem resursiem, varu, prestižu un ietekmi.
Sabiedrības diferenciāciju jeb noslāņošanos sauc par sociālo stratificēšanos. Tās rezultātā sabiedrībā izveidojas dažādi sociālie slāņi jeb strati. Tie ir sakārtoti hierarhijā: augstāk esošo slāņu rokās ir vairāk bagātības un varas, tiem ir lielākas iespējas lemt par zemāk esošiem slāņiem. Katrā sabiedrībā var nodalīt vairākus slāņus, kuru savstarpējās attieksmes veido hierarhiju.
Vertikālo noslāņojumu, kas izveidojas stratificēšanās procesā, sauc par stratifikāciju. Stratificēšanās procesā veidojas sabiedrības šī vertikālā struktūra. Vienā stratifikācijas līmenī esošajiem jeb pie viena sociālā slāņa piederošiem cilvēkiem dzīves iespējas un dzīvesveids ir līdzīgi.
…
