Sociālā problēma - nabadzības izplatība valstī

Problēma starp vēlamo un esošo problēmas iespējams iedalīt pēc to cēloņiem.
Iedalījums ir atkarīgs no tā cik indivīdam skar šī problēma un cik lielas ciešanas izraisa šī problēma. Ja šī problēma skar citus cilvēkus, tā ir sociāla problēma. Viena no tām ir nabadzība.
Nabadzība ir situācija, kādā nokļūst indivīds vai noteikta sabiedrības daļa, kad materiālo un sociālo resursu nepietiekamības dēļ tām ir ierobežotas iespējas nodrošināt pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, apģērbs un atsevišķos gadījumos arī aprūpēšana) un piedalīties sabiedrības dzīvē tā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu konkrētajā sabiedrībā. Atkarībā no mājsaimniecības ienākumu līmeņa, šī dokumenta kontekstā nabadzībā dzīvojošās personas tiek klasificētas kā trūcīgas un mazturīgas.
Par trūcīgām ir uzskatāmas tās personas, kuru ienākumi ir zemāki nekā valdībai noteiktais līmenis. Trūcīga persona ar ienākumiem līdz 90,0 (50% no minimālās darba algas mēnesī ) . Par mazturīgām ir uzskatāmas tās personas, ģimenē dzīvojoša ar ienākumiem līdz Ls180,00 vientuļa ar ienākumiem līdz Ls225,00.
Absolūtā nabadzība attiecas uz situāciju, kad cilvēkiem trūkst izdzīvošanai nepieciešamie resursi
Relatīvā nabadzība –attiecas uz situāciju kad indivīda vai sabiedrības grupas patēriņa līmenis ir ievērojami zemāks par to, kāds sabiedrībā tiek uzskatīts par atbilstošu.
Džini koeficients raksturo pastāvošo vienlīdzību vai nevienlīdzību ienākumu sadalē. Tas variē vērtībā no 0 līdz 1.Jo koeficients ir lielāks, jo lielāka ir nevienlīdzība ienākumu sadalē. …