Lasot un pētot par sociālo mobilitāti tiek secināts, ka tai nav nemaz tik vienkāršs izskaidrojums jeb viens jēdziens. Par sociālo mobilitāti var saukt sociālo slāņu/ statusa maiņu. Piemērs sociālajai mobilitātei ir ieprecēšanās turīgā ģimenē vai dabūt kādu diplomu universitātē, lai dabūtu labāk maksājošu darbu.
Sociālā mobilitāte ir jēdziens, kas raksturo sociālo pacēlumu vai sociālo degradāciju, bet tie arī vienlaikus saglabā sabiedrības stratifikācijas struktūru. Tie, kuri kustās pa slāņiem, ir mobili (mobile), bet tie, kas to nedara ir nekustīgi (immobile).
Pirmos sociālās mobilitātes principus formulēja krievu-amerikāņu sociologs- Pitrims Sorokins. P. Sorokins uzskatīja, ka visa sabiedrība ir noslāņojusies, ka tās starpā ir siets, kas sabiedrībai, ļauj pacelties vai nokrist pa slāņiem. Izglītības sistēmas ļauj ne tikai socializēties, bet arī attīstīties, lai kāptu augstākos sabiedrības slāņos, P. Sorokins saka: “tas ir kā sava veida sociālais lifts, kas ļauj pacelties sociālās hierarhijas augstākos stāvos”.…