Ievads
No piedzimšanas līdz mūža pēdējam mirklim cilvēks pilda dažādas sociālās lomas: viņš ir bērns, skolēns, students, karavīrs, tēvs, vectēvs, ierēdnis, priekšnieks, padotais, slimnieks utt. Lomas var būt arī negatīvas: cilvēks var kļūt par likumpārkāpēju, noziedznieku, apsūdzēto, notiesāto, narkomānu vai prostitūtu. Par šādu personu var teikt, ka tās rīcība ir novirzījusies no sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Socioloģijā un kriminoloģijā šo rīcības novirzītību apzīmē ar terminu deviance (no latīņu de “no” un via “ceļš” – tātad “necelība”), atsevišķu deviances gadījumu – ar terminu deviācija, bet indivīdu, kuram deviance piemīt, - ar terminu deviants. Deviance nav itin viss, ko ikdienas dzīvē dēvējam par novirzēm.
Katram no mums ir savs priekšstats par to, kas ir deviance, citiem tā asociējas ar jebkāda veida novirzi no normām, savukārt citai sabiedrības daļai tā šķiet ierasta un vispārpieņemta.
Deviances definējums dažādās literatūrās
Sociologi definē devianci kā uzvedību, kas ir atzīta kā likumu un normu pārkāpšana. Deviance ir vairāk kā vienkārša nepakļaušanās; tā ir uzvedība, kas novirzās no sociālā mantojuma.
Pirmkārt, socioloģiskā deviances definīcija uzsver sabiedrības kontekstu nevis individuālu uzvedību. Sociologi redz devianci kā grupu procesa terminus, definīcijas un spriedumus ne tikai īpašas individuālas rīcības.
Otrkārt, sociologu piedāvātajā deviances definīcijā atzīts, ka pēc uzvedības nevar spriest par visām grupām. Kas ir deviants vienai grupai, var būt norma citai, saprotams, ka sabiedrība redz, ka deviances termins arī pieprasa skaidru kontekstu kā nolemt, kam ir vara vienu uzvedību nosaukt par deviantu, bet otru nē.
Treškārt, sociologu deviances definīcija atzīst, ka vispārredzētie noteikumi un normas ir sociāli izveidojušās, nevis tikko izdotas vai individuāli uzspiestas.
Sociologi uzsver, ka deviance ir apgrūtinājums ne tieši savā uzvedībā, bet grupu sociālajā reakcijā uzvedībā pret citiem. [1]
Deviance – rīcības novirzītība no tiesiskajām un tikumiskajām normām, sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. [6]
Deviance – novirze, anomāla rīcība, kas novirzās no normām jeb sabiedrības vai grupas likumiem un līdz ar to izraisa sociālās sankcijas, spaidus vai nopēlumu. Jēdziens ir reaktīvs: rīcība, ko vienā sabiedrībā uzlūko kā deviantu, citā ir normāla.
Daži sociologi, piemēram, Hovards Bekers (Berker, H.) uzskata, ka to vai rīcība ir devianta, nosaka citu cilvēku reakcija nevis pati rīcība, un ka deviance nav nekas cits kā izturēšanās, ko par novirzi pasludina citi cilvēki. [3]
Deviance, deviantīvs – pēdējā laikā šie jēdzieni tiek interpretēti ne tikai kā novirzītais, bet arī kā “citādais” [7]
…
