Šodien sociālais darbs ir vēl tikai attīstības līmenī, tāpēc arī studiju programma vēl tiek pilnveidota un patlaban tajā ir dažādi trūkumi un nepilnības, kas traucē sociālajam darbiniekam iegūt tik lielu profesionalitāti, kāda būtu nepieciešama. Pirmais trūkums ir valodu neprasme. Kā rakstīts “Attīstības” izdotajā grāmatā: ”Gandrīz visos ziņojumos minēts, ka sabiedriskās iestādēs ar minoritātēm strādājušie sociālie darbinieki nav pietiekami kvalificēti. Sociālie darbinieki uzsver valodu barjeru kā galveno grūtību iemeslu darbā ar etniskajām minoritātēm” .
Dažos gadījumos teikts, ka sociālie darbinieki nav pietiekami apmācīti sadarbībai ar tulkiem. Uzskata, ka vienmēr jābūt pieejamiem tulkiem un ka sociālā darba apmācības laikā vajadzētu spēcināt sociālo darbinieku spējas strādāt kopā ar tulkiem. Taču sociālā darba izglītībā jāietver valodu apmācība. Tāpat kā dažādās citās studiju programmās ir attiecīga profesionālās valodas apmācība, kas orientēta tieši uz nākošo profesiju, piemēram, ekonomikas, uzņēmējdarbības profesionālā svešvaloda, tāpat arī sociālajiem darbiniekiem vajadzētu apmācīt tieši sociālā darbinieka specialitātei atbilstošu svešvalodu visā studiju garumā.
Daudz tiek mācīts par to, kā palīdzēt klientam, kas, protams, ir galvenais, jo sociālais darbs nenoliedzami ir orientēts uz to, lai palīdzētu klientam socializēties, taču nav nekādas informācijas, nekādas apmācības, kā sociālie darbinieki varētu palīdzēt paši sev. Mēs piedāvājam integrēt sociālā darba programmā lekcijas par to, kā norobežoties no klientu problēmām, lai pabeidzot studijas, mēs būtu gatavi saskarties ar šīm lietām. Nevar būt runa par iespēju profesionāli strādāt un palīdzēt klientam, ja pats sociālais darbinieks psiholoģiski nav tam sagatavots un nespēj pats ar sevi tikt galā.
Lai gan mūsu, t. i., sociālo darbinieku, studiju programma tiek veidota pēc iespējas vairāk uz studentu izpratni, tomēr teorija un prakse nav sadalīta vienādās attiecībās, ar to mēs gribam teikt, ka teorija ir vairāk kā prakse.
…