Mūsdienu pasaulē ir ļoti daudz noziegumu, ko izdara psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, piemēram, pedofili, sadisti, kuri izdara seksuālu vai fizisku noziegumu pret bērniem, pieaugušajiem un līdzcilvēkiem. Galvenokārt varmākām nostiprinās pārliecība par savām spējām izvairīties no soda. Bieži vien viņi to uztver kā atļauju vienam un tam pašam upurim uzbrukt vairakkārt. Referāta mērķis ir apskatīt gadījumus par noziegumiem, un apkopot idejas un iezīmes , kas raksturīgas varmākām. Kā varmākas prot noslēpt savus noziegumus, jo prot piemānīt līdzcilvēkus un ir izstrādājuši paņēmienus, kuri noliedz viņu vainu. Respektīvi, analizēšu idejas, kādas būtu jāzina sociālajam darbiniekam strādājot ar varmākām. Par pamatu analīzei izmantoju Annas Solteras grāmatu „ Varmākas, pedofili, izvarotāji un citi to psiholoģija un aizsardzība pret tiem.” Grāmata stāsta par varmāku meliem, kas palīdz izvairīties un soda, kā arī to, kā tek apmuļķoti eksperti, bieži vien sava naivuma dēļ. autore sevišķi pievēršas bērnu aizsardzībai pret pedofiliem, norādot, ka tās pamats ir vecāku, pedagogu un sociālo darbinieku modrība un situācijas izpēte. Varmākas ar žestiem ar izstrādātiem uzvedības modeļiem apmuļķo ekspertus, kuri izdara slēdzienus ar vārdiem, ka varmāka ir nozākāts aculiecinieku stāstos, viņš ir pieklājīgs, smalkjūtīgs, taktisks, cilvēks, kuram sagādā prieku palīdzēt un rūpēties par citiem. Profesionāļu naivumam var būt liktenīgas sekas. Problēma būs aktuāla vienmēr. Šķiet neiespējami cilvēkus pārliecināt, ka no uzvedības sabiedrībā nevar spriest par uzvedību privātajā dzīvē. Bieži vien varmākas paši atzīstās, jo tiek iebiedēti, vai vienkārši pateikts, ka noteiks DNS pārbaudes. Varmākas izmanto spēju iepatikties, tas ir ļoti iedarbīgs ierocis, jo tas aizsargā varmākas un dod tiem spēju sagādāt ļoti daudz upuru. Kāpēc upuri visbiežāk bērni to noklusē? Varbūt viņš nodomā- vai tik pats neesmu pie notiekošā vainīgs. …
