Kursa darba autore kursa darbā noskaidro sociālā darbinieka profesionālo kompetenci darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem. Kursa darbā tiek pētītas bijušo ieslodzīto sociālās problēmas un probācijas sociālais darbs. Autore pēta zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas sociālajiem darbiniekiem, lai risinātu bijušo ieslodzīto sociālās problēmas. Autore intervēja Valsts Probācijas dienesta darbiniekus ( sociālos darbiniekus), kuri sniedz postpenitenciāro palīdzību, izstrādā un īsteno sociālās uzvedības korekcijas programmas. Autore intervēja Evaņģēliskās kristiešu draudzes „Zilais krusts” sociālo darbinieci, kas sniedz konsultācijas bijušajiem ieslodzītajiem un Sociālo dienestu sociālos darbiniekus, par sociālo darbinieku profesionālajām kompetencēm darbā ar sodu izcietušām personām.
Problēmas aktualitāte- sociālo darbinieku profesionālā kompetence darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem ir nozīmīgs resurss bijušo ieslodzīto integrācijai sabiedrībā. Pētījumi liecina, ka probācijas sistēmā trūkst kompetentu sociālo darbinieku (19: prabācija.lv). Kursa darbs tiek izstrādāts, lai pētītu sociālo darbinieku profesionālo kompetenci darbam ar bijušajiem ieslodzītajiem. Noziedzības statistikas rādītāji ir negatīvi, noziedzība aug, tāpēc ir nepieciešami kompetenti probācijas darbinieki un uzlabotas probācijas sistēmas.
Autores kursa darba mērķis ir pētīt sociālā darbinieka profesionālo kompetenci darbā ar bijušajiem ieslodzītajiem.
Kursa darba uzdevumi-
1.raksturot sociālā darbinieka profesionālo kompetenci sociālā darba kontekstā;
2.analizēt bijušo ieslodzīto sociālās problēmas;
3. raksturot sociālo darbu probācijas jomā ar bijušajiem ieslodzītajiem;
4.teorētiski pētīt sociālā darbinieka zināšanas un prasmes darbam ar bijušajiem ieslodzītajiem;
5.analizēt ekspertu viedokļus par profesionālo kompetenci darbam ar bijušajiem ieslodzītajiem.
Pētniecības metodes- teorētiskās literatūras analīze, intervijas, anketēšana.
2. BIJUŠO IESLODZĪTO SOCIĀLĀS PROBLĒMAS
Sociālās problēmas sakņojās sociālajās vajadzībās, kuras indivīds pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma bieži vien pats nevar apmierināt. Bieži vien šie cilvēki nespēj saskatīt tos resursus, kas viņiem ir apkārt, nespēj saņemties vai arī nav gatavi psiholoģiski (9:282). Katru sociālo problēmu raksturo vajadzību kopums, ko indivīds nav apmierinājis.
Galvenās sociālās problēmas, ko pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas nākas risināt sodu izcietušām personām, ir- bezdarbs, izglītības trūkums, pastāvīgas dzīvesvietas neesamība(9:279). Autore uzskata, ka bijušajiem ieslodzītajiem ir grūti apmierināt savas vajadzības, tāpēc viņi bieži vien atkārtoti iesaistās kriminālos noziegumos. Vajadzību svarīguma izpratne sociālajā darbā radusies no psihoanalītiskās teorijas, kas apgalvo, ka cilvēki, kuriem kaut kā trūkst emocionāli vai fiziski, cenšas to sasniegt, tātad viņiem vajadzīgās emocijas bieži ir sakāpinātas (4: 33).…
