Jau 1874. gadā Nacionālajā labdarības un korekcijas konferencē ASV tika izvirzīts jautājums un prasība par sociālā darba profesionalizēšanu. Pirmā soci8ālā darba skola Rietumeiropā, gan ASV tika izveidota 19.gs b. un 20.gs s. Tā kā vasaras kurdi, pēc tam kā viengadīgas profesionālās mācības. Bet vēlāk pilnas studiju programmas.
Tā aizsākās sociālo darbinieku izglītošana Lielbritānijā( 1890.g. 1. kursi soc. Darbiniekiem, kurus organizē Londonas LOB un sieviešu universitātes apmetne. Vācijā – kristīgo sociālo sieviešu skola Berlīnē 1905. gadā. Sākumā daudzas no sociālā darba skolām sauca par kristīgajām, filantropijas vai socioloģijas skolām. Bet vēlāk tās tika pārdēvētas par sociālajām skolām. Šo skolu izveidošana bija sociālā darba kā patstāvīgas profesijas aizsākums. Brīvprātīgos darbiniekus sāka aizvietot algoti sociālie darbinieki.
Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijā tika uzsākta pāreja no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku. Tirgus ekonomikas uzsākšana izraisīja ekonomikas produktivitātes lejupslīdi, pazeminot daudzu iedzīvotāju dzīves līmeni. Sociālistiskajā režīmā visa sociālās aizsardzības sistēma bija centralizēta. Latvijā sociālā dialoga veidošanās pamatprincipus nosaka sekojoši tiesību akti: LR darba kodekss, likums “Par koplīgumiem”, LRMK 1993. gada rīkojums NR. 70 – r “Par trīspusējo darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvo padomi.” Darba attiecības regulē SATVERSMES konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi.” “LR darba kodekss”, kā arī likumi “Par nodarbinātību”, “Par darba aizsardzību”, “Par valsts civildienestu”, “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, “Par sociālo drošību”, “Par sabiedriskām organizācijām”, “Par arodbiedrībām”, kā arī koplīgumi. …
