Sociālā darbinieka loma darbā ar bērniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi

Attīstoties Latvijas valsts sociālajai politikai, arī sociālas problēmas tiek skatītas aizvien plašāk un tiek runāts ne tikai par nabadzību un nepietiekošiem materiāliem resursiem, bet arī par socialo atstumtību.Sociālā atstumtība nozīmē indivīdu vai cilvēku grupu nespēju pilnībā vai daļēji iekļauties sabiedrībā, kad indivīdiem vai cilvēku grupām ir liegta vai apgrūtināta pieeja tadam precēm, pakalpojumiem vai darbībām, kas ir vitāli svarīgas personas attīstībai un nodrošina cilvēka pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.
Cilvēkam kā personībai pievērsušās daudzas zinātnes, piemēram, antropoloģija,socioloija,fizolģija, pedagoģija, psiholoģija u.c. Katrā no tām šis jēdziens tiek aplūkots un lietots atšķirīgā aspektā.
Psiholoģijā par personību tiek uzlūkots jebkurš cilvēks, kas ieņem noteiktu vietu sabiedrībā, kas apzinās savu esamību un spēj kontrolēt, vadīt savu rīcību. Personība nenozīmē sevišķas spējas.Personība ir arī cilvēks ar garīgās atpalicības traucējumiem. Par personību cilvēks nepiedzimst, viņš piedzimst kā indivīds ar savām fiziskajām un psihiskajām īpatnībām, par personību viņš veidojas mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem iekšējo un ārējo faktoru ietekmē. Cilvēks vienlaikus ir biploģiska un sociāla būtne.Vairums psihologu uzskata,ka personības veidošanās sākas jau agrā bērnībā(2 līdz 4 gadu vecumā) un ir nesaraujami saistīta ar bērna apziņas attīstību,ar viņa pašapziņas veidošanos (213.lpp.Liepiņa S.)
Vairākas iedzīvotāju grupas Latvijā kādam no sociālās atstumtības riskiem pakļautas lielākā mērā nekā citas vai pakļautas vairākiem riskiem vienlaicīgi. Būtiska riska grupa ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.…