1 Sniegā pa pēdām.
1.2 Sniegs un pēdas
Naktī ir uzsnidzis balts un mīksts sniedziņš. Sniedziņš bija pārklājis zemi ar baltu, pūkainu villaini un apsedzis kokus un mājas jumtus. No rīta tikko uzsnigušā sniedziņā var labi saskatīt dažādas pēdas un citas zīmes, ko ir atstājuši cilvēki un dzīvnieki. Bērniem ļoti patīk staigāt pa nesen uzsnigušo sniegu un priecāties par pēdām tajā. Mēs pastaigājoties nonākam pie laukuma, kur vēl neviens nav gājis. Laukumā mēs atstājam savas pēdas sniegā - ejot, skrien, lecot, dejojot un kustoties atmuguriski. Sataisot pēdas mēs mēģinām salīdzināt, kuram no bērniem ir lielākas, kuriem mazākas pēdiņas. Tad bērni salīdzina savas pēdiņas ar pieaugušo pēdām. Mudinu bērnus iekāpt citu pēdās un pastāstīt par savām izjūtām par to. Pārrunājam ar bērniem ar ko šīs pēdas atšķiras un vai var noteikt gājēju uzvedību pēc pēdu nospiedumiem. Mēģinām noskaidrot, kādas pazīmes raksturo pēdu īpašnieku uzvedību. Ar lineālu izmēram pēdu nospiedumu sniegā un izdomājam kādi apavi ir bijuši gājējam kājās. Atzīmējot attālumus, bērni mēģina saskaitīt cik ir pēdu un cik gājēju, šai gabaliņā, ir gājuši. Nākamajā pastaigā mēs mēģinām noskaidrot, kuras ir dzīvnieciņu pēdas un kādam dzīvnieciņam tās pieder. Mēģinām izsekot uz kurieni ved šīs pēdas. Ejot pa dzīvnieciņu pēdām noskaidrojam vai dzīvnieciņi ir gājuši, skrējuši vai lēkuši un kurā vietā viņi ir apstājušies. Tāpat cenšamies atrast dzīvnieciņu atstātās zīmes : nolauztus zarus, izkārpītu zemi, noplēstu koka mizu, sadrupinātu čiekuru u.c..
Atgriežoties no pastaigas pārrunājam, kuras dzīvnieciņu pēdas bija grūtāk atpazīt un, kuras vieglāk, kuras pēdas sniedziņā ir dziļāk iegrimušās un, kuras ir nedaudz saskatāmas.
…
