Apzīmējums „smogs” ir mākslīgi veidots no angļu vārdiem smoke (dūmi) un fog (migla). Tātad smogs ir piesārņota atmosfēra, ko veido dūmi, migla un izplūdes gāzes. Nedaudz zinātniskāk runā par „kaitīgo vielu koncentrēšanos elpojamā gaisā zemes tuvumā”.
Kā rodas smogs?
Izšķir ziemas smogu un vasaras smogu. Pirmais rodas noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, kādi mēdz būt vienīgi ziemā. Vasaras smogs (arī fototehniskais smogs) veidojas no atmosfēras kaitīgajām vielām, kas rodas saules starojuma iespaidā. Pieaugot satiksmes intensitātei, pieaug arī gaisa piesārņojums, un jau šodien Rīgas centrā un Vecrīgā kaitīgo vielu koncentrācija gaisa tuvojas valsts standartu noteiktajam robežlielumam.
Nelabvēlīgos laika apstākļos slāpekļa dioksīda piesārņojums no autotransporta pieaug divkārt plašā pilsētas teritorijā. Bieži tiek parsniegta diennaktī pieļaujamā ozona koncentrācija. Benzola piesārņojums, ko rada intensīvā satiksme, lielais degvielas uzpildes staciju skaits un naftas pārkraušanas termināli Rīgas ostā, ir nopietna problēma. Sadedzinot kurināmo, gaisā izplūst sēra dioksīds, oglekļa monoksīds un putekļi. Pēdējos gados gan strauji samazinājies sera dioksīda piesārņojums, ko var izskaidrot ar pāreju no degvielas ar augstu sēra koncentrāciju uz videi draudzīgāku degvielu.
…
