Ārējā motivācija
Balstās uz ārējiem pamudinošiem apstākļiem, tādiem kā citu cilvēku uzvedība, apbalvojumi un sods, apkārtējo cilvēku vērtējums un reakcijas konkrētajā situācijā. Piemēram, cilvēks sāk kārtīgi izpildīt darbu, jo viņam apsolīts labs atalgojums. Var teikt, ka šī uzvedība ir ārēji motivēta, jo cilvēka uzvedību motivē atalgojums. Ja atalgojums netiktu nozīmēts, visticamāk, ka ārēji motivētais cilvēks arī atteiktos no darba. Tātad ārējā motivācija parasti balstās uz apbalvojumiem, sodiem un pastiprinājumiem, kas vai nu veicina vēlamo uzvedību, vai bremzē nevēlamo. Ārējās motivācijas gadījumā cilvēks galvenokārt ir orientēts uz rezultātu. Augsta riska populācijas piemērs ir sievietes pēcdzemdību periodā, kas smēķēšanu pārtraukušas grūtniecības laikā. Kad ārējais motivējošais faktors (bērns) zaudē aktualitāti, viņa atsāk smēķēšanu, jo neiztur grūtu cīņu ar stresu, kas saistīts ar jaundzimušā aprūpi.
Iekšējā motivācija (iekšējais kontroles lokus)
Uzvedību nosaka personības ieinteresētība paša darbībā. Cilvēks veic kādu darbību pašas darbības dēļ, nevis lai sasniegtu kādus ārējus apbalvojumus. Iekšēji motivēts cilvēks gūst lielāku gandarījumu darbības procesā, viņu mazāk interesē darbības rezultāts.
Izdarot salīdzinājumu, kā ārējā un iekšējā uzvedība ietekmē uzvedību un iekšējos procesus, var konstatēt, ka:
1) ārēji motivēta uzvedība izzūd, ja izzūd ārējais pastiprinājums;
2) iekšēji motivēta uzvedība var turpināties bez apbalvojuma.…