Smēķēšanas atkarība ir globāla epidēmija, kas arvien vairāk un vairāk pārņem pasauli. 2008. gadā bija 1.4 miljoni smēķētāju visā pasaulē. Katra izsmēķētā cigarete saīsina mūžu vidēji par 6 – 7 minūtēm, smēķējošo vīriešu mūžs ir caurmērā par 13,2 gadiem īsāks nekā nesmēķētāju, bet smēķējošo sieviešu — par 14,5 gadiem īsāks. Pēc PVO (Pasaules Veselības organizācijas) datiem, tabaka ir otrais galvenais nāves izraisītājs pasaulē, tā izraisa līdz pat 3,5 miljoniem nāves gadījumu gadā, kas būtu novēršami nesmēķējot. Paredzams, ka, stāvoklim nemainoties, 2030. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 10 miljoniem gadā, kļūstot par vienu no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē [5.].
Tabakas atkarības ir bīstama, jo liedz cilvēkam saprātīgi rīkoties. Topošais vai esošais atkarīgais tā vietā, lai reāli uzlabotu savu un savu radinieku dzīvi, izvēlas iedarbināt graujošus mehānismus, kuru iemesls ir nikotīns.
Daudzi cilvēki pietiekami nenovērtē smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību. Bieži vien smēķēšana tiek uzsākta agrā jaunībā, kad liekas, ka veselības problēmu nav un nebūs. Bet nikotīna atkarība rada ilgtermiņa problēmas. Jo agrāk sākat smēķēt, jo ātrāk parādīsies dažādi mazi veselības traucējumi, un, protams, jums ir daudzreiz lielāks risks saslimt ar nopietnām slimībām vēlāk. Jo agrāk jūs sākat smēķēt un jo vairāk cigarešu izsmēķējat, jo lielākam riskam sevi pakļaujat [4].
Smēķēšanas ilglaicīgie kaitējumi, kas ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis, ir sirdslēkmes un insulti, plaušu un citi vēži (balsenes, mutes dobuma, rīkles, barības vada, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa, dzemdes kakliņa, leikoze), un hroniska obstruktīva plaušu slimība (hronisks bronhīts un emfizēma). PVO klasificē smēķēšanu kā atkarību.
(tabakas atkarības sindroms: F17.2 Desmitajā Starptautiskajā slimību klasifikatorā (SSK-10)) [4].
…
