Pēdējo gadu laikā daudz tiek runāts par atkarību izraisošu vielu lietošanu – narkomāniju, alkoholismu, smēķēšanu un toksikomāniju. Tomēr sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, turpina pieaugt to cilvēku skaits, kas pakļauj sevi šo vielu postošai darbībai. Vieglprātība, pamēģinot vai uzsākot kaitīgās vielas, parasti noved pie neatgriezeniskām izmaiņām organismā, cilvēks degradējas un ātri vien var aiziet bojā. Tāpēc vēl un vēl jārunā par atkarību izraisošām vielām, lai cilvēki būtu vispusīgi informēti par smago kaitējumu veselībai, lai nerastos vēlme tās pamēģināt.Atkarība ir nepārvarama tieksme pastāvīgi un atkārtoti lietot vielas, kas izraisa patīkamas sajūtas. Patīkamās sajūtas jeb eiforija ir īslaicīgas. Sliktā pašsajūta, kas attīstās pēc eiforijas, pastiprina tieksmi lietot attiecīgās vielas. Parasti nav iespējams atteikties no kaitīgo vielu turpmākas lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus fiziskus un psihiskus traucējumus – abstinenci, kura izzūd ieņemot atkārtotu attiecīgās vielas devu.
Atkarībā no lietotās vielas izšķir:
narkomāniju,
toksikomāniju.
Starp tām pastāv tikai juridiska atšķirība. Par narkomāniju runā, ja tiek lietotas vielas, kuras iekļautas starptautisko konvenciju apstiprinātā narkotisko vielu sarakstā. Piemēram, morfijs, heroīns, kodeīns, amfetamīns, kokaīns, marihuāna u.c. …