Smagas sekas krimināltiesībās un to kritēriji

Nobeigums
Rakstot referātu, lasot pieejamo informāciju autore ieguva daudz jaunas informācijas. Sākotnēji autores viedoklis par smagām sekās bija nepamatots un tas izpaudās tajā, ka izpratne par smagām sekām ierobežojās ar to, ka tās var iestāties tikai, ja ir izraisīta cilvēka nāve, nodarīti ļoti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums nodarīts lielam cilvēku lokam. Tomēr pabeidzot darbu ir iegūtas jaunaz zināšanas un arī secinājumi.
Manuprāt, nav samērīgi kvalificēt vieglus miesas bojājumus kā, piemēram, īslaicīgi veselības traucējumi, ja tie nodarīti vismaz divām personām, kā smagas sekas. Jo atbildība par smagu seku iestāšanos krimināllikumā ir barga. Manuprāt, vieglus miesas bojājumus varētu kvalificēt kā smagas sekas gadījumos, ja cietušas būtu vairāk personas nekā noteiktās minimāli divas. Līdz ar to mans ieteikums būtu palielināt cietušo personu minimālo skaitu.
Īpašā likumā nav papildus aprakstīts, kas ir citāds smags kaitējums un kā to precīzi noteikt kā smagu. Šis jautājums paliek tiesvedības ziņā, kas, manuprāt nav pareizi, jo tādā gadījumā tiesa uzņemas likumdevēja lomu, nosakot pazīmes, lai kāds gadījums būtu vai nebūtu smags.
Ļoti precīzi ir noteikti mantiskā zaudējuma apmēri. Mūsdienu nestabilajā ekonomiskajā un sociālajā situācijā tas ir izdevīgs risinājums, jo iespējams bez grūtībām noteikt vai dotais zaudējums atbilst lielam apmēram uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, līdz ar to arī precīzi noteikt atbildības apjomu. Ja likumdevējs būtu noteicis kādu konkrētu summu pēc kuras vadīties kvalificējot noziedzīgo nodarījumu un atbildības apjomu, rastos apjukums un nosodīšana no sabiedrības puses, jo salīzīnot pat pēdējos pāris gadus krasi mainās gan ekonomiskā situācija, gan sociālais un labklājības līmenis, kā arī minimālās algas un dzīves līmeņa apjoms.
 
…