Smadzeņu pusložu funkcionālās asimetrijas noteikšana skolēniem

Centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā. Regulē visus organisma fizioloģiskos procesus, nosaka cilvēka izturēšanos un darbību. Galvas smadzeņu masa vidēji ir 1350 – 1500 g. Cilvēka intelektuālās spējas un inteliģence ir saistītas galvenokārt ar garozas uzbūves īpatnībām un nervu šūnu funkcionālām spējām, mazāk ar galvas smadzeņu masu un apjomu. Galvas smadzenes attīstās no embrionālās nervu caurulītes kraniālā gala.[1,310]
Cilvēka galvas smadzeņu attīstības pakāpi raksturo šādi dati: cilvēka smadzenes jaunpiedzimušajam sver apmēram 350 g. (1 /8 no ķermeņa svara), pirmā mēneša beigas apmēram 450 g, bet gada beigās to svars gandrīz divkāršojas, sasniedzot 700-800 g. Sešu gadu vecumā galvas smadzeņu svars ir apmēram trīs reizes lielāks nekā jaunpiedzimušajam, bet 10 gadu vecumā jau sasniedz 1300 g. Divdesmit gadu vecumā galvas smadzeņu vidējais svars gandrīz sasniedz savas robežas – vidēji 1375 g. (1 /40 no visa ķermeņa svara). Pēc 60 gadu vecuma smadzeņu svars pakāpeniski un lēni samazinās.[6,317.]
Cilvēkam galvas smadzenēs izšķir 5 nodalījumus. Tiešs muguras smadzeņu turpinājums ir iegarenās smadzenes. Tās savukārt pāriet paplašinātā smadzeņu tiltā, no kura uz pakauša pusi atrodas smadzenītes. Abi šie veidojumi kopā sastāda pakaļējās smadzenes. Virs tām attiecīgi atrodas vidussmadzenes un starpsmadzenes. Visus minētos veidojumus kopā (izņemot smadzenītes) sauc par smadzeņu stumbru. Smadzeņu stumbru struktūrām raksturīgi, ka pelēkā viela ir struktūras iekšpusē, kodolu veidā. Virs smadzeņu stumbra atrodas vislielākais galvas smadzeņu nodalījums, kura izmēri cilvēkam un zīdītājdzīvniekiem būtiski atšķiras – tas ir galvas smadzenes.[3,305.] …