2.1 Slovēnijas simboli
Par savu nacionālo simbolu, kas redzams gan karogā, gan ģerbonī, slovēņi uzskata augstāko kalnu Triglavu. Kāpšana Triglavā nav īpaši grūta, taču nepieredzējušiem alpīnistiem dažās vietās to darīt neiesaka. Slovēnijas Republikas karogs ir taisnstūra formas ar trijām vienāda platuma horizontālām joslām: augšējā – balta, vidējā – zila un apakšējā – sarkana. Karoga augšējā daļā, tuvāk pie kāta ir attēlots Slovēnijas Republikas ģerbonis.
Slovēnijas Republikas ģerbonis veidots kā zils vairogs ar sarkanu apmali gar sāniem. Ģerbonī attēlota Slovēnijas augstākā virsotne – Triglavs, kā arī simboliski attēlotas Adrijas jūra un Slovēnijas upes. Triglavs un Slovēnijas ūdeņi līdzīgā veidā tika attēloti arī Slovēnijas Sociālistiskās Republikas ģerbonī. Virs Triglava stilizētā attēla atrodas trīs sešstūrainas zelta zvaigznes, kas veido trīsstūri. Zvaigznes ir aizgūtas no grāfu Celjē ģērboņa. Tās simbolizē trīs vēsturiskos novadus: Krajinu, Dienvidštīriju un piejūras novadu.
2.2 Vēsturiskā attīstība
14.gs. Slovēnijas teritorija nokļuva Austrijas Hābsburgu varā un bija tās sastāvā līdz 16.gs. Pēdējos 1000 gadus Slovēnijas vēsture ir saistāma ar Austrijas vēsturi.
1990. gada pavasarī Slovēnija kļuva par pirmo Dienvidslāvijas republiku, kurā notika brīvās vēlēšanas. 1990. gada 23.decembrī notika referendums par neatkarību, par kuru nobalsoja vairākums (88,5%) no 2 milj., Slovēnijas iedzīvotāju. Gatavojoties ļaunākajam, Slovēnijas valdība sāka gatavot ieroču rezerves un 1991. gada 25.jūnijā pasludināja neatkarīgu Slovēnijas Republiku.
Ar nolūku dramatizēt tās prasību pēc neatkarības un izraisīt ārvalstu simpātijas Slovēnija izraisīja sadursmi ar Dienvidslāvijas federālo karaspēku, mēģinot savā kontrolē pārņemt republikas robežas apsargāšanu. Izraisījās karš, bet slovēņu zemessardze sīvi pretojās, un, tā kā uz kārts nebija likti, ne teritoriālie, ne etnisko minoritāšu jautājumi, Dienvidslāvijas valdība piekrita noslēgt pamieru, kurā par vidutāju uzstājās Eiropas Savienība. …
