Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa (33 km no Rīgas) Lielupes krastā, vietā, kur Lielupe apmēram 2 km attālumā no jūras pagriežas uz austrumiem, izveidojot Jūrmalas pussalu. Sloku ar pārējo Jūrmalu un Rīgu saista elektrificētais dzelzceļš un Rīgas - Ventspils autoceļš. Slokā dzīvo apmēram puse no Jūrmalas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tā veidojusies un augusi kā rūpnieciska pilsēta, pašlaik tajā dzīvo (galvenokārt Kaugurciema daudzstāvu namos) Jūrmalas pakalpojumu sfēras darbinieki. Elektriskais dzelzceļš līdz Slokai atklāts 1951.gada jūlijā.
Vēsture
Jūrmalas teritorijā Sloka ir senākā apdzīvotā vieta, kas pilsētas tiesības saņēmusi 1785.gadā, bet Slocenes upīte, pie kuras tā atrodas, vēstures avotos minēta jau 1255.gadā. Tās saimnieciskais uzplaukums sākās 17.gs.(šeit atradās vairākas hercoga Jēkaba manufaktūras) un turpinājās līdz 20.gs. sākumam, kad tika uzcelti vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi un Baltijas celulozes fabrika (1895.).
Pirmā pasaules kara laikā uzņēmumi un daļa māju tika nopostītas. 1925.gadā Slokai pievienoja Kaugurciemu, bet 1959.gadā to iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā. Padomju laikā attīstījās vairāki ražošanas uzņēmumi, kuru produkcija bija pieprasīta ne vien PSRS, bet arī ārvalstīs. Lielākais bija Slokas celulozes un papīra kombināts, kura intensīvā darbība nodarīja daudz posta apkārtējai videi. Pašlaik darba apjoms samazināts, tiek veikta jaunu, ekoloģiski tīru ražotņu attīstība.
Luterāņu baznīca Raiņa ielā 4. Celta 1851.gadā. Pārbūvēta 1869. un 1903.gadā. Baznīcas zvans bijis baronu fon Firksu īpašums. Mākslas piemineklis - altārglezna "Kristus pie krusta" (19.gs., A.Hanišs).
Piemineklis kapteinim Paulim Zoltam, Nacionālās armijas studentu bataljona 2. rotas komandierim, ar cīņu biedriem Kaugurciemā (pie jūras), pieminot viņu varonīgo cīņu pret lielinieku armijas pārspēku 1919. gada 18. maijā. Celts 1934.gadā, 40.gados nopostīts; atjaunots un atklāts no jauna 1989.gada 18.maijā
Piemineklis staļinisko represiju upuriem uzstādīts 1990.gadā
Slokas kapu kapliča (celta 1937.gadā, arhitekts V.Mellenbergs).
Slokas kapos ir atdusas vietas gleznotājam Arvīdam Eglem (1905.-1972.) un rakstniekam Alfrēdam Gobam (1889.-1972.). …
