Ievads
Dzīve ir cilvēka svarīgākas, neatņemamas un neaizkaramas tiesības un labums. Tas ir nostiprināts likumdošanas svarīgākajos aktos un reliģiozos pamatlicēju avotos. Cilvēka tiesību vispārēja Deklarācija, Starptautiskā Pakts par politiskām un pilsoniskām tiesībām, Cilvēktiesību un pilsoņa brīvību Deklarācijas, un, visbeidzot, Latvijas Republikas pamatlikums - Latvijas Republikas Satversme pasludina cilvēcisku prioritāti.
Cilvēka dzīve ir svarīgākais labums, pamatsociālā vērtība. Veicot noziegumus pret dzīvi iestājas sekas, kuras nepadodas atjaunošanai vai atlīdzināšanai: dzīves zaudēšana ir neatgriezeniska. Jau senos laikos slepkavība tika uzskatīta par noziegumu pret cilvēku un tika nosodīta kā morāli, tā arī ar noteikumu un normu sistēmu, kuriem bija likuma spēks. Aizliegums uz slepkavību bija viens no pirmajiem tabu cilvēciskā kultūrā. Daudz kur tas tika izskaidrots ar dzimtas turpinājumu un sabiedrības nostiprināšanas nepieciešamību, cilvēces eksistences kā tādas.
Slepkavība kā noziegums tiek traktēta praktiski visās likumdošanas sistēmās – senos laikos un mūsdienās. Tīkojums pēc svešas dzīves var būt attaisnots ar morāli un likumu tikai ārkārtējos gadījumos.
Lielāku sabiedrisku bīstamību rada slepkavības savtīgos (mantkārīgos) nolūkos. Tādu noziegumu postošās iedarbības pakāpe uz sabiedrību ir ievērojamāka slepkavībām bez kvalificējošajām pazīmēm. Tādu lietu izmeklēšanas sarežģītība un izplatība paaugstina to sabiedrisko bīstamību.
Dotajā darbā ir uzsākts mēģinājums izanalizēt slepkavības sastāva elementus mantkārīgos nolūkos, kā arī norobežot norādīto noziegumu no citām slepkavības ainām.
1. nodaļa. Slepkavības jēdziens un pazīmes.
§1. Slepkavības jēdziens.
Latvijas krimināllikums nodalījumā „Noziegumi pret personu” satur normas, kas uzstāda atbildību par noziegumiem pret dzīvi un veselību. Lielāku bīstamību noziegumu starpā, kas vērsti pret dzīvi un veselību, rada slepkavības.
Šodien Latvijā katru nedēļu viduvēji tiek izdarītas viena - divas slepkavības, ieskaitot mēģinājumus. 2007. gadā Latvijā bija reģistrētas 117 slepkavības. Lielākais slepkavību rādītājs ir Rīgā un Rīgas rajonā un lauku rajonos. 2007. gadā no 117 slepkavībām Rīgas pilsētā tika reģistrētas 39, Rīgas rajonā - 12, un Lauku rajonos - 53. 2006. gadā – 148 slepkavības, bet 2005. gadā – 127, no kurām 38 – Rīgas pilsētā, 16 – Rīgas rajonā un 64 – lauku rajonos . Tādējādi, ir novērojama izdarītu slepkavību skaita pieaugums kopējā noziegumu masā.
…