Slēgta politika zeļ, ja iedzīvotāji neinteresējas par politikas tapšanu, nezina tās mehānismu un netic, ka paši var politiku ietekmēt. Sabiedrībai aktīvi jāiestājas par atvērtu , plašu aprindu interesēs virzīt politiku, piesakot pašai savus mērķus un meklējot to realizēšanas ceļus.
Būtiska loma atvērtās politikas veidošanā ir masu saziņas līdzekļiem. Tiem jānodrošina rīcībpolitiskā procesa caurspīdīgums, jāatspoguļo tautas pārstāvju un izpildvaras darbi un nedarbi. Masu saziņas līdzekļiem jābūt arī publiskās sfēras paplašinātājiem, sabiedrības interesēs virzot. Sabiedrība uzticas.
Likums nodrošina telpu, kurā īstenoties stabilai valsts struktūru un iedzīvotāju sadarbības praksei, un ļauj izteikt sabiedrības intereses. Sadarbības forma reglamentē Ministru kabineta 1998. gadā pieņemtie noteikumi “Par valsts pārvaldes kompetences deleģēšanu pilnvarotām institūcijām”. Šie noteikumi izpildvaras iestādei dod tiesības arī valsts pārvaldības funkcijas uzticēt nevalstiskai organizācijai vai fiziskai personai.
Izmantojot informācijas tehnoloģijas, normatīvo aktu projekti padarāmi pieejami jau pirms to pieņemšanas. Normatīvo aktu projektu pieejamība elektroniskā versija jebkuram iedzīvotājam dod iespēju sekot likuma pieņemšanas procesam un potenciāli to ietekmēt. Interneta resursi gan ir pieejama samēra mazais sabiedrības daļai, taču tie atjaunina iedzīvotāju un valsts pārvaldības institūciju sadarbības praksi, veicina politikas procesa atvērtību. Sabiedrības intereses netiek uztvertas kā nepieciešama publiskās telpas sastāvdaļa. Taču ir pozitīva pieredze. Sabiedrības interešu realizēšanai nepietiek ar tiesību deklarēšanu likumā, valsts institūcijām jāizjūt nepieciešamība pēc iedzīvotāju viedokļa un atbalsta, tām jāizglīto iedzīvotāju un jārada jaunas sadarbības iespējas. Risinājumi, kā panākt, lai sabiedrība savas tiesības izmantotu pilnvērtīgāk, ir aktīva iedzīvotāju iesaistīšana politikā. Otrs sabiedrības lemt spējas celšanas ceļš ir pašas sabiedrības spiediens, kas liktu ieklausīties tās intereses. Sabiedrības resursi līdzdalībai Publisko telpu veido sabiedrības pārstāvju biedrošanās visās tās dažādajās formas. Ar tādām ārēji ar politiku nesaistītām aktivitātēm. Šīs prasmes un tīklus minēto aktivitāšu dalībnieki var mobilizēt, lai aizstāvētu savas intereses. Šādos pulciņos izpaužas demokrātijas formas.
…
