Slapjas arheoloģiskās koksnes saglabāšana, konservācijas metodes un līdzekļi

Nobeigums
Arheoloģiskais koks ir ļoti trausls un ļoti vērtīgs materiāls, kas var pastāstīt par mūsu senču dzīvi gadu tūkstošu aizvēsturē. Šāds materiāls ir ar izmainītām ķīmiskajām un mehāniskajām īpašībām. Materiāls ir uzņēmīgs pret mitrumu, tas ir zaudējis savu cietību, stiprību, elastību, koksne ir kļuvusi tumšāka.
Katrā valstī, katrs meistars izmanto savas metodes un līdzekļus slapjas arheoloģiskās koksnes konservācijā. Zinātnes attīstība ļāvusi iepazīt visdažādākos materiālus, tostarp polimērus – gan dabīgos, gan sintētiskos, kas tiek ļoti plaši izmantoti restaurācijā Katrs līdzeklis ir ar savām labajām un sliktajām īpašībām, tos kombinējot, iespējams iegūt līdzekli ar vēlamajām īpašībām.
Latvijā slapjas arheoloģiskās koksnes konservācijai pārsvarā izmanto polietilēnglikolu – līdzeklis ir pierādījis sevi kā labs koksnes nostiprinātājs noturīgs pret gaismu, oksidēšanos, turklāt, arī cilvēkam maz kaitīgs, kas nav mazsvarīgi. Savukārt 20.gs. 60.gados izmantotās metodes šodien ir pavērušas jaunas darbības jomas – ar alaunu apstrādāto priekšmetu restaurācija. Svārstīgos glabāšanas apstākļos, pie paaugstināta mitruma alauns ir rekristalizējas, saplēšot koksni šķērsām šķiedrām.
Pieredze ar alaunu pierāda, ka tikpat liela nozīme, kā pareizo līdzekļu izvēlei, ir arī atbilstošu glabāšanas apstākļu nodrošināšana. Nepiemēroti apstākļi var sabojāt priekšmetu – tas var rukt, vai uzbriest, saplēšot šķiedras un neatgriezeniski sabojājot priekšmetu.

…