N – periodiskās sistēmas V grupas ķīmiskais elements, atomnummurs 7 atommasa – 14,0067.
Atrašanās dabā:
Stabilu divātomu molekulu N2 veidā slāpeklis atrodas gaisā. Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā slāpeklis ieņem tikai 16. vietu (masas daļa 0,03%). Brīvā veidā N ir galvenā gaisa sastāvdaļa (78,08 tilp.%; 75,40% masas daļa).
Slāpeklis ir visu dzīvnieku un augu olbaltumvielu sastāvdaļa. Tas atrodams akmeņoglēs un kūdrā, to satur arī daži minerāli, no kuriem rūpnieciska nozīme ir Čīles salpetrim NaNO3 un Indijas salpetrim KNO3.
Iegūšana:
Rūpniecībā slāpekli iegūst, frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu, bet laboratorijā – nātrija nitrīta reakcijā ar amonjaka hlorīdu.
Slāpekļa ķīmiskā aktivitāte palielinās augstās temperatūrās, paaugstinātā spiedienā, izmantojot katalizatorus. Piemēram, slāpeklis ar skābekli savienojas 3000 0C temp., bet slāpekļa reakcijā ar ūdeņradi optimālais amonjaka NH3 iznākums (~50%) ir tikai tad, ja temperatūra ir 500 0C, spiediens 100 Mpa un ja lieto katalizatoru – porainu dzelzi:
N2 + 3H2 t ,p,kat. 2NH3 + Q
Izmantošana:
Slāpekli lieto galvenokārt amonjaka un nitrīdu sintēzei, metālu virsmas nitridēšanai. To izmanto inertas vides radīšanai. Šķidru slāpekli lieto aukstumiekārtās.
Slāpeklis ir nozīmīgs biogēns elements, kas nepieciešams dzīvajiem organismiem olbaltumvielu, nukleīnskābju, nukleotīdu, vitamīnu, alkaloīdu veidošanai.…