Skuju koki Latvijā

Dzimtene – Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekraste. Mūžzaļš skuju koks, kas no līdzīgiem vislabāk atšķiras pēc čiekuriem. Ja no apmēram 10 cm garā čiekura kā smailas mēlītes ir izspraukušās pīķveida segzvīņas, nav šaubu, ka koks ir duglāzija.
Skujas 2 – 3 cm garas, taisnas, plakanas, virspusē tumšas, pelēcīgi zaļas, ar gaišu atvārsnīšu rindu apakšpusē. Zaros saglabājas 8 – 10 gadus. Koku stumbri ir taisni, vainags ovāls, sakņu sistēma dziļa un spēcīga. Koksne līdzvērtīga priedes koksnei.
Zied maijā, sēklas nogatavojas oktobrī.
Duglāzija ir ātraudzīga, vislielākos pieaugumus dod, augot irdenās, auglīgās augsnēs. Retāk konstatēta smilšainu, stipri podzolētu augžņu rajonos. Latvijā mežu stādījumos sasniedz 35 m augstumu.
Salizturīga un labi piemērojas arī pilsētas apstākļiem. Ja koks aug nenomākts, zari sniedzas līdz zemei, pie tam apakšējie liecas uz augšu un izskatās dekoratīvi.
Duglāzijas stādītas visā Latvijā, tomēr vairāk to ir Kurzemē un teritorijā DR no Daugavas. Samērā daudz šo koku audzē Vidzemē.…