Šajā darbā tiks analizēta Lielbritānijas administratīvi teritoriālā apgabala - Skotijas, pārēja no centrālā uz reģionālo parlamentu. Tiks meklēti galvenie iemesli Skotijas iedzīvotāju vēlmei panākt reģionālā parlamenta izveidi un pētīta politiskā situācija Skotijas teritorijā laika periodā no 1979.g. – 1999.gadam. Teorētiskajā daļā tiks analizēti citu autoru darbi par reģionālismu Eiropas valstīs un etnisko minoritāšu centieniem pēc autonomijas un meklēti šādu centienu iemesli. Empīriskajā daļā tiks noskaidrota centralizācijas procesu attīstības gaita Skotijā un analizētas partiju reitingu izmaiņas, kā arī meklētas saistības starp šiem diviem procesiem, kas pamatotas arī ar citu pētnieku darbiem.
Šobrīd novērojams, ka Eiropā galvenie aktieri ir ne tikai valstis, bet arī reģioni, un etniskās minoritātes, kuras apdzīvo vienu ģeogrāfisko teritoriju, tiecas pēc autonomijas vai arī pilnīgas neatkarības (piemēram, Spānijā – Katalonija un Basku zeme). Jautājums par Skotijas kā vienas no organizētākajām šādām teritorijām, varbūtējo neatkarīgas valsts statusa iegūšanu nākotnē arī tiek diskutēts, ņemot vērā skotu nacionālistu uzskatus, ka reģionālā parlamenta ieviešana ir pirmais solis uz neatkarību. Kaut gan pagaidām visai tāls mērķis, šāds pavērsiens novestu pie visas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes sabrukuma, kas izjauktu līdzsvaru Eiropā. Tādēļ reģionālās reformas ietvaros notiekošajām pārmaiņām Lielbritānijā, kurā līdz šim pieļautas dažādas reģionālās un administratīvās anomālijas1 (piem., Anglijas karaliene ir Kanādas valsts galva2) un kura “līdz pavisam nesenam laikam bijusi starp viscentralizētākajām valstīm Eiropā”3, var būt tālejošas sekas.
Pāriešana uz reģionālo parlamentu jeb devolūcija uzskatāma par “visnozīmīgāko konstitucionālo reformu, kas ietekmējusi Lielbritānijas teritoriālo politiku kopš 1832.gada lielā reformas akta”.4 “Virzieni, kuros devolūcija ir progresējusi dažādos Apvienotās Karalistes reģionos ir ievērojami atšķirīgi.”5 Skotijā parlaments oficiāli sāka darbu 1999.gada 1.jūlijā un, salīdzinot ar Velsu un Ziemeļīriju, tam ir vislielākās un plašākās tiesības; Skotijā valda liela autonomija. Šī iemesla dēļ arī izvēlējos pētīt notikumu sakarības tieši Skotijā.
Iepazīstoties ar literatūru, uzzināju, ka autori galvenokārt runā par Skotijas reģionālā parlamenta izveides vēsturi, salīdzinot to ar līdzīgajiem notikumiem Velsā un Ziemeļīrijā (un arī citās Eiropas valstīs), kā arī novērtē Skotijas parlamenta līdzšinējo darbu, mēra tā leģitimitāti un cenšas paredzēt šī reģiona nākotnes attīstību…
