3. biļete
Izdevumi izglītībai valsts kopbudžetā un to noteikšanas kārtība.
Pārmaiņas izglītībā veic, izmantojot galvenokārt valsts finanšu resursus. Nepietiekami efektīva izglītībā ieguldīto finansu līdzekļu izmantošana var ierobežot izglītības kvalitātes un pieejamības iespējas. Izmaksu efektivitātes paaugstināšana ir iespējama visās izglītības pakāpēs un veidos.
Izdevumi izglītībai. Var izdalīt šādus finanšu avotus:
Valsts (Latvijas valsts budžets);
Pašvaldības (pašvaldību budžeti);
Iestādes organizācijas, nevalstiskie fondi;
Paši skolēni (studenti) vai viņu vecāki.
Latvijas valsts budžeta izdevumi.
Vislielākais īpatsvars - 45,0% no kopējā valsts budžeta ir izdevumi sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai. Izglītībai izlietots 7,1%, valsts aizsardzībai - 3,1% no kopējiem izdevumiem.
(LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE PĀRSKATS 2001)
Vislielākos piešķirtos līdzekļus izglītībai pārvalda IZM, kā arī nedaudz citas minisktrijas (aizsardzības, iekšlietu, kultūras, zemkopības u.c.) IZM finansē visu veidu izglītības iestādes, bet pārējās ministrijas - galvenokārt arodskolas, vidējās speciālās mācību iestādes un augstskolas. Piem. Iekšlietu ministrija finansē – Policijas akadēmiju un Ugunsdzēsības tehnisko skolu.
No izglītības likuma:
VII nodaļa
Izglītības sistēmas finanšu un materiālie līdzekļi
59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti
(1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos.
(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā.
(3) Speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus:
1) ziedojumu un dāvinājumu veidā;
2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos;
3) no citiem ieņēmumiem.
(5) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.
60.pants. Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība
(1) Izglītības iestāžu dibinātāji nodrošina šo iestāžu finansējumu, ievērojot:
1) Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo;
2) izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, tai skaitā saimnieciskā personāla darba algas, kā arī ar starptautisko sadarbību saistītos izdevumus;
3) izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.
(2) Atsevišķās administratīvajās teritorijās Ministru kabinets var noteikt atšķirīgas izglītības programmu īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo.
(3) Izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu izmaksas ietver izdevumus, kas nepieciešami izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, izglītības iestādes nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem, tās saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī citiem nepieciešamajiem izdevumiem. Pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, tajā skaitā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pašvaldību pārējo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldību budžetiem. Mācību līdzekļu sagatavošana un izdošana saskaņā ar valsts izglītības standartiem tiek finansēta ikgadējā valsts budžetā piešķirto līdzekļu apmērā.
(4) Ja izglītības iestāde īsteno vairākas izglītības programmas, finanšu līdzekļi tiek plānoti katrai izglītības programmai atbilstoši tās īstenošanas izmaksām. Vienā izglītības iestādē var īstenot vairākas izglītības programmas, un tās var finansēt no dažādiem avotiem - no valsts, pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu līdzekļiem.
(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem). Valsts izglītības pārvaldes institūcijas un attiecīgās pašvaldības (attiecībā uz pašvaldību budžetu asignējumiem) apstiprina izglītības iestādes izdevumu tāmi pēc valsts budžeta un pašvaldību budžetu apstiprināšanas. Nosakot gadskārtējos valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumus, jāievēro inflācijas koeficients iepriekšējā budžeta gadā.
(6) Izglītības iestāžu saimnieciskās darbības un to sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta un pašvaldību budžetu gadskārtējo asignējumu apmēru.
(7) Šā likuma 59.panta ceturtajā daļā minētie finanšu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās izglītības iestādes speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:
1) izglītības iestādes attīstībai;
2) mācību līdzekļu iegādei;
3) iestādes aprīkojuma iegādei;
4) pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai
61.pants. Izglītības inovācijas fonds
Izglītības sistēmas atbalstam tiek radīts Izglītības inovācijas fonds, ko veido valsts budžeta līdzekļi ikgadējā valsts budžetā noteiktajā apmērā, Latvijas un ārvalstu juridisko vai fizisko personu ieguldījumi, dāvinājumi, ziedojumi un citi līdzekļi. Izglītības inovācijas fonda darbību regulē īpašs likums.
Likumā “Par valsts budžetu” noteikts, ka to sastāda:
Mērķdotācijas un dotācijas pašvaldībām;
Valsts informācijas tīkla aģentūrai bužeta finansētie ieņēmumi un izdevumi;
valsts ilgtermiņa saistību limiti;
Finansējums ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm;
pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību apjoms;
sociālā apdrošināšana;
Iemaksu likme fondēto pensiju shēmā;
Izdevumi Valsts aizsardzībai, drošībai un integrācija NATO;
Valsts prezidenta darbības nodrošināšanas izdevumi.
Likums - Par valsts budžetu 2004.gadam
1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2004.gadam ieņēmumos 1 929 628 610 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.
2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2004.gadam izdevumos 2 079 666 471 lata apmērā un tīrajos aizdevumos- 12 894 882 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.
3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 137 078 267 latu apmērā, tajā skaitā:
1) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 99 673 282 latu apmērā saskaņā ar 6., 7., 8. un 9.pielikumu;
2) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 25 577 808 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;
3) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 6 005 428 latu apmērā saskaņā ar 11.pielikumu;
4) pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 349 874 latu apmērā saskaņā ar 12.pielikumu;
5) plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma izstrādei 440 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
6) investīcijām pašvaldībām 4 665 875 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu;
7) pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei 160 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
8) pašvaldību pasākumiem 206 000 latu apmērā saskaņā ar 14.pielikumu.
4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 7 677 897 latu apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 7 152 897 latu apmērā;
2) Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei 275 000 latu apmērā;
3) reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai 250 000 latu apmērā.…
