Tautas izglītības attīstība ieguvusi plašu vērienu un sasniegusi tik augstu līmeni, par kādu mūsu iepriekšējās paaudzes, kas dzīvoja ekspluatatoru šķiru kundzības apstākļos, neiedrošinājās pat sapņot. Skolu tīkls, kas jau kupli sazarojis, visiem pusaudžiem iegūt gan vispārizglītojošās, gan arī speciālās, dažādās tautas saimniecības nozarēs, noderīgas zināšanas.
Vēsturnieki un tautas izglītības vēstures pētnieki vēl joprojām pārāk maz ielūkojušies mūsu skolas pagātnē, lai varētu sniegt plašāku apkopojošu pētījumu par to, kā zemnieku bērni mācījās feodālisma un kapitālisma periodā, kādu vēsturiskās attīstības ceļu nogājusi tautskola Latvijā no tās pirmsākumiem līdz mūsu dienām.
Plašām Latvijas iedzīvotāju masām līdz pat padomju varas laikam bija piejamas tikai zemākā tipa mācību iestādes. Tādēļ, vērtējot tautas izglītības attīstību, galvenā uzmanība jāveltī tieši tām skolām, kas deva iespēju mācīties zemnieku bērniem.
Pirmatnējā sabiedrībā cilvēku dzīves veids bija ļoti vienkāršs, vienkārša bija arī audzināšana. Savu pieredzi, tikumiskos ideālus un uzskatus vecākā paaudze nodeva jaunajai paaudzei individuālā darba procesā.
Verdzības iekārtā sabiedrība jau bija diferencēta. Izglītība jau kļuva par valdošās šķiras monopolu. Veidojās skolas, kas pauda pastāvošās politiskās iekārtas ideoloģiju, atbilstoši tai veidojās arī oficiālā pedagoģiskā doma. Skolotājiem jāievēro skolēna individuālās īpatnības, jāmīl un jāpēta bērni. Tika iezīmēta katra mācību priekšmeta vieta izglītības sistēmā.
Feodālajā iekārtā monopols izglītībā piederēja baznīcai. Pretēji baznīcas dogmatikai radās cilvēki, kuri centās emancipēt zinātni no baznīcas, paust alternatīvus uzskatus par cilvēku dabu, tās attīstības likumiem. 11. –13. gadsimtā zināmuieguldījumu pedagoģiskās domas attīstībā deva sholasti.
14. –16. gadsimtā pedagoģiskās domas tālākvirzītāji bija humānisti. Viņi “cēla gaismā” feodālisma agrīnajā periodā novārtā atstāto cilvēka fizisko audzināšanu, aizstāvēja domu, ka skolai ir jābūt skolēniem patīkamai iestādei uzskatīja skolēnu par mācību procesa aktīvu līdzdalībnieku. Mācību procesā teorijai jāiet roku rokā ar praksi, jārealizē estētiskā audzināšana.…
