Mainoties sabiedrības vajadzībām, mainās arī prasības izglītībai. Mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā cilvēkiem ir nepieciešams mācēt adaptēties mainīgajā pasaulē, mērķtiecīgi, radoši un patstāvīgi darboties jaunos dinamiskos apstākļos, tāpēc izglītības galvenais uzdevums ir veicināt humānu, intelektuālu, harmonisku un radošu cilvēku veidošanos. Profesors Oskars Zīds uzskata, ka „Izglītība visos laikmetos un dažādajās sociālajās sistēmās vienmēr ir bijusi, ir un būs svarīgākais, būtiskākais, stabilākais, sabiedrības skatījumā nozīmīgākais attīstības faktors un vērtība, kas rezultātu vai peļņu nedod tieši, bet parādās pēc noteikta laika jaunās idejās, jaunos darbos, jaunās attieksmēs un katras nākamās paaudzes kompetencēs.” (6)
Tēmas aktualitāte: izglītota sabiedrība ir būtiskākais nosacījums, lai tā tuvākā un tālākā nākotnē spētu risināt sociāla un ekonomiska rakstura problēmas. Tieši tādēļ, arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc tādiem sabiedrības locekļiem, kuri ir ieguvuši augstu, starptautiskajā vidē konkurētspējīgu izglītību, ir gatavi nepārtraukti paaugstināt savu izglītības līmeni, ir elastīgi domāšanā un paši ir spējīgi atrast nodarbošanās veidu mainīgajā vidē. Tāpēc Izglītības likumā noteikts, ka mūsdienu skolas uzdevums ir ne vien sniegt kvalitatīvas zināšanas, izmantojot visu pedagoģisko un psiholoģisko metožu paņēmienu kopumu, bet arī sekmēt katra skolēna kā spilgtas individualitātes, vispusīgi attīstītas un sociāli nobriedušas personības attīstību. Tas uzliek papildus atbildību katram pedagogam, jo pedagogs ir tas, kuram minētais ir jānodrošina. To iespējams izdarīt tikai tad, ja pats pedagogs atrodas nemitīgā tālākizglītošanās procesā, sākot jau ar to, ka viņš apgūst jaunas mācību metodes un beidzot ar to, ka caur šīm metodēm, tālākizglītības procesā iegūtās zināšanas nodod skolēniem. …
