5.Secinājumi
Pētījuma izstrādes un datu analīzes laikā autors nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Respondenti savās atbildēs vizbiežāk (39,13%) norāda, ka vizuālā māksla viņus drīzāk interesē. Vismazāk ir tādu, kas pilnībā apstiprina, ka viņus māksla saista – 10,87%.
2. Skolotāja loma skolēnu motivēšanā apmeklēt vizuālās mākslas pasākumus lielā mērā ir saistīta ar to, vai skolēni gūs kādu labumu no tā. Attiecīgi- 91,3% skolēnu atbil, ka drīzāk apmeklētu un apmeklētu izstādes, ja tas pozitīvi ietekmētu vērtējumu vizuālajā mākslā.
3. Vairāk kā puse respondentu drīzāk apmeklētu vizuālās mākslas izstādes vai muzejus, ja skolotājam tā dēļ rastos pozitīvāks iespaids par viņu, kas liecina, ka skolēniem ir svarīgs skolotāja viedoklis par viņu un tā ietekmē būtu gatavs savā brīvajā laikā piedalīties mākslas pasākumos.
4. Analizējot atbildes, pierādās, ka skolēniem vidusskolas klasēs ir būtisks saņemtais vērtējums vizuālās mākslas priekšmetā. Tas, kāds tas ir, nav saistīts ar interesi vai nepatiku pret vizuālo mākslu.
Darbā izvirzītais pētnieciskais jautājums - Cik lielā mērā skolotājs spēj ietekmēt vidusskolēnu interesi par vizuālo mākslu ārpus mācību stundām? Atbilde: Skolotāja kā motivētāja loma ir diezgan ierobežota, taču, ja viņš garantē skolēniem pozitīvas sekas, piemēram, vērtējumu ziņā, vidusskolēni būtu gatavi apmeklēt vizuālās mākslas pasākumus arī savā brīvajā laikā, neraugoties uz to, vai viņus interesē vai neinteresē māksla.
…