Pētījuma temats – Skolotāja loma bērna adaptācijas procesā.
Tēmas aktualitāte – Katras valsts veiksmīgas attīstības pamatā ir izglītība, izglītota un kulturāla sabiedrība. Atbildīgo un svarīgo uzdevumu – sabiedrības izglītošanu un audzināšanu – vairāk vai mazāk veiksmīgi īsteno skola. To, cik veiksmīga ir bērnu mācīšana un audzināšana, nodrošina virkne faktoru – mācīšanas un audzināšanas metodikas, skolotāju profesionalitāte, materiāli tehniskā bāze u.c. tomēr būtiskas faktors ir pašu bērnu spēja, gatavība mācīties. Tas, lai bērns spētu visu savu enerģiju, domas vērst uz mācību darbu, skaistā un labā saskatīšanu. Tomēr, ja bērnam ir sarežģītas iekšējās problēmas, nedrošība, satraukums, psihiskā negatavība skolai, tad viņš nespēj pilnīgi attīstīties un darboties. Tas cik veiksmīgi bērns uzsāk mācības, kā jūtas skolā, lielā mērā ietekmē viņa tālākās sekmes un līdz ar to arī turpmāko dzīvi, tāpēc ļoti aktuāla ir pedagogu informētība par skolēnu fiziskajām, fizioloģiskajām, psiholoģiskajām un sociālām īpatnībām, iepriekšējo briedumu un gatavību skolai. Tāpēc būtiski ir apzināties sociālās adaptācijas nozīmi.
Problēma ir tā, ka bieži vien izglītības iestādēs netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības bērnu adaptācijai, kas rada problēmas mācību procesā. Apzinoties adaptācijas nozīmi, pedagogi un vecāki var palīdzēt bērniem iejusties jaunās sociālajās vidēs, sagatavot viņus jaunām dzīves pārmaiņām.
Pētījuma objekts - Pedagoga loma bērna adaptācijas problēmu risināšanā.
Pētījuma priekšmets – Skolotāja darbs sekmīgas skolēna adaptēšanās veicināšanā.
Darba mērķis – teorētiski izpētīt un izanalizēt adaptācijas procesa norisi.
Pētījuma uzdevumi:
1)Izpētīt psiholoģiski pedagoģisko literatūru par adaptācijas būtību un nozīmi.
2)Izanalizēt pedagoģiski pedagoģisko literatūru par adaptācijas norisi.
Metodes – teorētiskā (zinātniskā literatūras analīze).…