Atsaucīgākie šajā aptaujā bija otri kursi, bet mazāk atsaucīgāki trešie kursi. Veicot aptauju, noskaidrojās, ka daži no ģimnāzistiem nav īpaši nopietni, tādēļ, ka dažas aptaujas lapiņas bija aizpildītas nenopietni. Tajās tika izmantoti necenzēti vārdi un nenopietnas atbildes, piemēram, vecums norādīts nereālos skaitļos. Kā gan tas iespējams, ja tika aptaujāti tikai ģimnāzijas skolēni, nedz jaunāki, nedz vecāki cilvēki netika aptaujāti. 82% respondentu apgalvo, ka viņiem nav konsatēta skolioze vai skoliotisks traucējums, taču nav zināms, cik tieši daudz skolēniem tā ir konstatēta, tādēļ, ka ne visi ir pārbaudījuši savas muguras stāvokli. Uz trešo jautājumu 11 respondenti atbildēja, ka viņu kādam ģimenes loceklim ir konstatēta skolioze vai skoliotisks traucējums. 5 no šiem respondentiem arī pašiem ir konstatēta šāda pati saslimšana. Tas liecina par to, ka skolioze var būt arī iedzimta slimība. Un 77 atbildēja, ka nav, taču tas nav ticams, tas liek šaubīties vai tiešām šis respondents ir interesējies par kādu ģimenes locekli un viņa ar muguru saistītajām problēmam. Domājamss, ka patiesais slimnieku skaits ir daudz augstāks. 77% respondentu ir apmeklējuši ārstu, lai pārbaudītu savas muguras stāvokli, kas šķiet visai augsts procentu skaits. Priecē, ka cilvēki rūpējas par savu veselības stāvokli. Uz piekto jautājumu 33% respondentu atbildēja, ka viņiem ir citas muguras problēmas. Tas ir visai augsts rādītājs, sanāk, ka katram trešajam ģimnāzijas skolēnam ir muguras problēmas.
Secinājumi
1. Ne vienmēr skoliozes slimniekam tiek noteikts kādi ir patiesi slimības cēloņi.
2. Skoliozes progresēšanu ietekmē vairāki faktori.
3. Ārstēšanas metode tiek noteikta pēc vairākiem slimības aspektiem.
4. Tika gaidīts, ka aptaujā iegūtie dati būs daudz sliktāki, nekā tie beigās izrādījas.
5. Izdarītā hipotēze piepildījas.
…
