Jāatzīst, ka pēdējā laikā mūsu veselības stāvoklis arvien vairāk pasliktinās. Viens no tā iemesliem ir pārtika, kuru lietojam uzturā, jo mums nav precīzas informācijas, kāds ir to produktu sastāvs, kurus pērkam, piemēram, vai tie nav ģenētiski radīti. Nav vēl dzirdēts, ka Latvijā audzētu ģenētiski modificētus pārtikas produktus, bet, ievesta no ārzemēm, šāda pārtika mūsu veikalu plauktos ir nonākusi.
Šādu pārtiku radījusi zinātnes nozare, kuru sauc par gēnu inženieriju. Gēns ir noteikta daļa garajā DNS molekulā, kura atbild par organisma noteiktām īpašībām un funkcijām. Ar speciālas tehnoloģijas palīdzību var pārraut DNS dubulto spirāli un izņemt gēnus, kas nosaka konkrēto vēlamo īpašību, un pēc tam tos ievietot atvērtā cita organisma DNS. Tā kā tiek savienoti gēni, kas dabā normāli nepieņem viens otru, lai tos pavairotu kā katalizatori tiek izmantoti enzīmi un mākslīgi konstruēti jauni – parazītiski, ģenētiski elementi, tā saucamie, vektori. Šie vektori spēj šūnas ģenētiski pārveidot. Gēnu inženierijā vektorus iegūst no dažādiem vīrusiem, tostarp arī vēzi un citas smagas slimības izraisošiem vīrusiem. Augu ģenētiskajām manipulācijām visbiežāk lietotais vektors ir veidots no audzējus izraisošas baktērijas Agrobacterium tumefaciens. Dzīvniekiem tiek lietoti vektori no vēzi un citas slimības izraisošiem retrovīrusiem. Zivīm ģenētiskajās manipulācijās lietotā vektora pamatā ir vīruss, kas zīdītājiem izraisa leikēmiju.
Sākumā autori izvirzīja zinātniski pētnieciskā darba mērķi: Izpētīt vai Bauskas 1. vidusskolas skolēni ir pietiekami informēti par ĢMO.
Autoru darba uzdevumi ir:
Iepazīties ar pašreiz iegūtajiem pētījumu rezultātiem par ĢMO.
Veikt aptauju Bauskas 1. vidusskolas skolēnu vidū.
Analizēt iegūtos datus.
Izdarīt secinājumus un ieteikumus.
Autori nonāca pie hipotēzes: Bauskas 1. vidusskolas skolēni nav pietiekami informēti par ĢMO. …
