Nobeigums
Analizējot vēsturisko, pedagoģisko un psiholoģisko literatūru tika atrasts daudz informācijas par patstāvīgā darba metodēm, to izmantošanu un dažādību. Pēc pedagoģiskās literatūras analīzes autore secinat to, ka, izmantojot patstāvīgā darba metodi, tiek attīsta neatkarīgu pētījumu ieradums, kas veido disciplīnu un gribasspēku; tiek palielināta interese par konkrēto tēmu; tiek paaugstināts skolēnu zināšanu līmenis.
Sudiju darba sākumā autore izvirzīja hipotēzi – patstāvīgā darba metožu izmantošana sākumskolas mācību procesā sekmē mācību satura apguvi. Darba gaitā hipotēze apstiprinājas, jo skolēniem veicot patstāvīgos darbus uzlabojas un nostiprinās viņu zināšanas par konkrēto tematu. Patstāvīgie darbi palīdz praksē izmantot stundā iegūtās zināšanas, attīsta neatkarīgu pētījumu ieradumu, kas veido disciplīnu un gribasspēku, palielina interesi par konkrēto tēmu, paaugstina skolēnu zināšanu līmeni.
Darba gaitā autore uzzināja dažādu autoru viedokli par to, kas ir patstāvība, patstāvīgais darbs, pašizglītība. Tika noskaidrots kāda ir un kādai ir jābūt patstāvībai vēsturiskajā skatījumā. Pedagogi uzsvēra to, ka bērns ir jāaudzina būt patstāvīgs. Latvijā līdz ar jaunlatviešu kustības sākumu, par audzināšanas mērķi tika izvirzīts patstāvīgi domāt un spriest spējīgs cilvēks. (Anspaks, Staris, 1994)
Pētījumā autore vēlējās uzzināt to, vai un kā sākumskolas skolotāji savā praksē izmanto patstāvīgā darba metodi, tas izdevās un tika iegūta izsmeļoša informācija par mācību procesu sākumskolā. Pēījumā tika noskaidrots arī tas kādos mēcību tematos sākumskolas skolotāji izmanto patstāvīgo darbu metodi. Tika noskaidrots arī tas, kāds ir skolotāju viedoklis par Izglītības ministra Kārļa Šadurska izteikto ideju par mājasdarbu ierobežošanu.
…