Sasniedzot pusaudžu vecumam, bērns krasi mainās. Mainās viņa āriene, iekšējā būtība, kā arī uzvedība. Šīs pārmaiņas ietekmē pašu pusaudzi, apkārtējo vidi, viņa ģimeni un draugus. Pusaudzis jūtas līdztiesīgs pieaugušajiem un vēlas pats kontrolēt savu dzīvi. Bieži jaunieši cenšas sevi pierādīt dažādos veidos, nereti pat kaitējot sev.
Ikdienā mēs sastopamies ar vienu no šīm problēmām - jauniešu nevēlēšanās apmeklēt skolu un mācību stundas. Šī ir aktuāla problēma, kuru risina skolotāji, skolas vadība un vecāki. Ar šīm grūtībām sastopas katra mācību iestāde, bet novērst pilnībā skolu neapmeklēšanu un neattaisnotu stundu kavēšanu nav iespējams. Var samazināt tikai dažu kavētāju skaitu, bet ne visu.
Ir daudz un dažādu iemeslu, kāpēc skolēns nevēlas apmeklēt skolu. Pat zināmi gadījumi, ka bērns izliekas slims, lai nebūtu jāapmeklē stundas.
Ir svarīgi cīnīties ar šo problēmu un rast tai atbilstošu risinājumu. Skolotāji un vecāki vēlas, lai viņi pēc iespējas labāk izaudzinātu un izmācītu bērnu. Sabiedrība vēlas gudru un inteliģentu apkārtējo vidi. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni augtu izglītotā vidē, tāpēc uzskatu, ka nepieciešama liela vērība skolēnu audzināšanai, novēršot stundu kavēšanu neattaisnotu iemeslu dēļ.
Liela loma ir vecākiem. Viņiem ir savi uzskati par bērna audzināšanu un to, kādā vidē bērnam vislabāk atrasties. Ļoti svarīga ir vecāku un skolotāju sadarbība. Vecāki un skolotāji, savā starpā apmainoties ar informāciju, var labāk izzināt bērna situāciju skolā un klasesbiedru vidū.
Skola un ģimenes sadarbības intensitāte un kvalitāte var mazināt pārsabiedriskošanās gaitu, jo sadarbības rezultātā gan skolas personāls, gan ģimenes locekļi spēj dziļāk iepazīt bērna un jaunieša personības attīstības virzību un palīdzēt tai izkopt savas individuālās spējas un prasmes.…