Ievads
Bērni nevar mainīt ne to, kas viņi ir, ne arī izjūtas par to visu. Taču viņi var mainīt savus mērķus un nolūkus, jo tie tiecas nākotnē. Viens no izglītotāju svarīgākajiem mērķiem ir sniegt bērniem mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību, kas ietver noteiktas zināšanas un prasmes. Lai šo svarīgo mērķi sasniegtu, ir nepieciešamas noteiktas izglītības programmas, skolotāji, kas tās īsteno, un skolēni, kam to visu mācīt. [ 8; 12 ]
Pusaudžiem ir svarīgs vienaudžu viedoklis. Pakļaujoties tiem, viņiem rodas dažādas problēmas gan skolā, gan ģimenē, un viena no tām ir neattaisnoto mācību stundu skaita pieaugums, kas Latvijā ir populārs. Mūsdienās skolēniem ir ļoti daudz neattaisnoto mācību stundu kavējumu. Tas kļūst par ieradumu. Mūsuprāt, tās ir aktuāla pilsētas skolās, taču pamazām šī tendence vērojama arī laukos, tāpēc vēlējāmies uzzināt, kas skolēnus mudina to darīt.
Pētījuma aktualitāte
Lai skolēni varētu mācīties, viņiem skola ir arī jāapmeklē, bet tas ne vienmēr tā notiek. Interesantāk šķiet pavadīt laiku kopā ar draugiem, izklaidēties, lietot atkarību veicinošas vielas, līdz ar to mācības paliek otrā plāna lomā. Neapgūst mācību vielu, kas nepieciešama turpmākajai dzīvei, ir grūtības pabeigt 9. klasi, pēc tam turpina mācības korekcijas klasēs. Ņemot vērā Izglītības ministrijas apkopotos datus par pagājušo mācību gadu, statistika bija neapmierinoša.
Mērķis Izpētīt, kādi faktori veicina neattaisnoto mācību stundu kavēšanu.
Uzdevumi
1. Meklēt literatūru par izvēlēto tēmu.
2. Atrastos materiālus un informāciju pielietot zinātniski pētnieciskā darba veidošanas procesā.
3. Veikt pētījumu par to, kādi faktori veicina neattaisnoto mācību stundu pieaugumu.
4. Apkopot iegūtos rezultātus un veikt to interpretāciju.
Pētījuma objekts Skolēns.
Pētījuma priekšmets Neattaisnotās mācību stundas.
Pētījuma jautājums Kas mudina skolēnus neapmeklēt mācību stundas?
Savā darbā izmantojām prasmi strādāt ar modernajām tehnoloģijām (datorprogrammām Microsoft Word, Microsoft PowerPoint, Microsoft Excel, internetu), anketēto datu apstrādi un analīzi, literatūras pētīšanu un apkopošanu. Zinātniski pētnieciskais darbs sastāv no ievada, teorētiskās un pētnieciskās daļas, secinājumiem, uzziņas avotu saraksta un pielikuma.. Darbs būs pieejams skolas bibliotēkā skolotāju, vecāku un skolēnu izglītošanai.
…
