Ievads
Personības būtību nosaka cilvēka motivācijas sfēra, bet harmoniju veido intelekta un emocionālās attīstības līdzsvars. Savukārt, ar varu neko nevar iemācīt. Svarīga ir izglītības procesa dalībnieku apziņa, kāpēc šī darbība tiek veikta – kādēļ es mācos, kādi mērķi mani virza un kas mani mudina mācīties. Tieši motivācija sekmē izvirzīto mērķu sasniegšanu, rada interesi garlaicības vietā un dod gandarījumu par paveikto.
Pedagogi visā pasaulē diskutē par dažādu audzināšanas pieeju ietekmi uz mācīšanās un motivācijas attīstību. Mācību mērķa maiņa radījusi nepieciešamību domāt arī par nopietnām izmaiņām mācību saturā. Šobrīd vairs nepietiek tikai ar zināšanām, prasmēm un iemaņām. Mācību satura izveides nosacījumu izmaiņām par pamatu tiek ņemtas bērna vajadzības, darbības un domāšanas spēju attīstība, sevis pašattīstība, attieksme pret sevi un apkārtējo pasauli. Tādēļ svarīgi ir attīstīt bērna motivācijas sfēru, kas rosinātu viņu iekļauties aktivitātēs, radinātu pašam atrast vajadzīgo informāciju, nevis gaidīt, kad visu pasniegs jau gatavu.
Zems pašvērtējums vienā sfērā var tikt kompensēts ar augstu pašvērtējumu citā sfērā, tādēļ daudzi skolēni cenšas atrast savas stiprās puses un koncentrēties uz tām. Arī draugus viņi izvēlas līdzīgus sev pašiem, lai būtu ar ko salīdzināt.
Pašlaik Latvijā skolas vecumu ir sasniegusi paaudze, kuras agrīnais bērnības periods saistīts ar sabiedrisko un ekonomisko pārmaiņu izraisītām krīzēm ģimenēs. Aktuālākās sociālpedagoģiskas problēmas darbā ar skolēniem ir: bieži kavē stundas neattaisnotu iemeslu dēļ, krasi pazeminās sekmes, pēkšņi mainās skolēnu uzvedība, klaiņošana, regulāri konflikti ar skolotājiem vai citiem skolēniem u.c.. Īpaši izceļama problēma skolēniem ir mācību motivācija. Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuram pēc iespējas ātrāk jāmeklē risinājuma iespējas. Par šo problēmu kā aktualitāti runā ne tikai pedagogi, bet arī vecāki ( „Cāļa bērni”, Apollo „Ģimenei un skolai/ Tīņiem” u.c.).
Mūsu skolā ir izveidota sistēma darbam ar audzēkņiem, kuru sekmju līmenis ir ļoti zems, kuri regulāri un bez attaisnojoša iemesla kavē mācību stundas. Skolā ir veikts pētījums par skolēnu mācību motivāciju, kuru analizēja, pārsprieda pedagoģiskās padomes sēdē, kā arī deva praktiskus ieteikumus turpmākajam darbam. Darbā bija iesaistīts arī skolas psihologs. Tomēr praktiski situācija neuzlabojās. Izvirzās jautājums, ko darīt, ja skolēns uz skolu nāk tikai tādēļ, ka mājās nav ko darīt, ka to darīt liek vecāki, atnāk, lai jautri pavadītu laiku, pasmietos par skolotāju prasībām, lai aizskartu kādu par sevi vājāku utml.. Ko darīt, ja ir skolēnam ir 17 gadu, viņš joprojām ir 6. klasē, bet uz skolu nenāk, un nelīdz ne pārliecināšana un dažādi piedāvājumi mājas apmeklējumos no audzinātāju un skolas administrācijas puses, ne skolas un pagasta kopīgi izstrādātā sistēma, ne administratīvā komisijas uzliktie sodi.
Šo daudzo jautājumu aktualitātes dēļ pētījumam tika izraudzīta tēma “Mācību motivācijas veicināšana pamatskolā”.
Darba mērķis:
Izzināt skolēnu mācību motivācijas veicināšanas iespējas pamatskolā.
Mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:
1. Izanalizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru mācību motivācijas veidošanās aspektā.
2. Veikt pētījumu par pamatskolas skolēnu mācību motivāciju un veikt tā analīzi.
Mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei darba autore izmantos sekojošas zinātniskās pētniecības metodes:
• literatūras analīze;
• aptaujas metodi –anketēšanu;
• dokumentu izpēti.
…
