Skolēnu mācību kavējumu ietekme uz mācību sasniegumiem un finansējumu Latvijas vispārizglītojošajās skolās

Secinājumi
1. Mācību procesa kavējumi iedalās attaisnotos un neattaisnotos, savukārt ir izdalāmi divi to cēloņi – mājas jeb kopienas faktors un personīgi psiholoģiskais faktors.
2. Kavējumu novēršanā jāiesaistās ir Skolas vadībai, skolotājiem, vecākiem un arī pašiem skolēniem. Skolā ir jārada sajūta, ka katru dienu notiek kas svarīgs un kavējums nozīmēs neatgriezenisku zināšanu trūkumu.
3. Skolēni, kuri mācas Rīgas skolās vidēji gadā kavē ievērojami vairāk mācību stundas gan kopējā griezumā, gan neattaisnoto kavējumu griezumā. Rīgas skolēniem arī ir spēcīgāka negatīvā korelācija starp kavējumiem un vērtējumiem mācību priekšmetos.
4. Neattaisnotiem mācību kavējumiem ir stipra negatīva korelācija ar priekšmetu vērtējumiem. Savukārt attaisnotiem kavējumiem šī korelācija ir niecīgāka un dažkārt pat pozitīva.
5. Neliels neattaisnoti kavēto stundu skaits (grupas 1-15 un 16-50) vājāk korelē ar mācību priekšmetu vērtējumiem nekā grupā >50.…