Temata izvēle nav nejauša, jo lielākajai daļai cilvēku ir svarīgs personiskās gaumes jautājums, kā arī mūsu sabiedrībā aktualizējas interese par cilvēka kā vispusīgi attīstītas personības pilnveidošanās iespējām. Autoram vienmēr ir šķitis interesanti, kāpēc vieni cilvēki dod priekšroku kam vienam, kamēr citi to izteikti noraida un dod priekšroku kam citam. līdzīgi veidojās autora interese par gaumes jēdzienu, gaumes atšķirīgajām īpatnībām un attīstības iespējām.
Cilvēku vienmēr ir pavadījusi vēlme veidot savu dzīvi, raugoties ne tikai no praktiskās un noderīgās puses, bet arī no estētiskā viedokļa. Jau pirmatnējā sabiedrībā sāka izpausties šī tendence skaistināt vidi sev apkārt. Tāpat tas notiek arī šodien mūsdienu sabiedrībā, kad svarīgi ir estetizēt apkārt esošo vidi, priekšmetus un lietas.
Mūsdienu sabiedrībā ir nepieciešams apzināt estētikas patiesās vērtības. Mūsdienās, kad valda postmodernisma kultūra, svarīgi ir izvērtēt, kā var attīstīt, pilnveidot un kopt skolēnu personisko gaumi. Vērojot mūsdienu jaunatni, nākas aizdomāties, vai vispār tiek apjēgts liekā un nevajadzīgā ārējais spožums, kas tikai degradē sabiedrību. Rodas izmisīgs nesapratnes pilns jautājums, kāpēc tas tā notiek? Vai ir iztrūcis kāds no estētiskās audzināšanas posmiem?
Pētījuma objekts: mācības postmodernisma situācijā
Pētījuma priekšmets: skolēnu gaumes veidošanās mācībās
Mērķis: izpētīti skolēnu gaumes veidošanās pedagoģiskie nosacījumi mācībās
Hipotēze: skolēnu gaumes veidošanos mācībās sekmē kā gaumes jēdziena, tā tērpa un krāsu kopsakarības izpratne
Uzdevumi:
1)studēt filozofisko, estētisko, psiholoģisko, pedagoģisko literatūru par gaumes veidošanās būtību;
2)raksturot skolēnu gaumi un tās līmeņus;
3)veikt pētījumu par skolēnu gaumes līmeņiem;
4)iegūto datu apstrāde un interpretācija.
Metodes:
1)teorētiskā
– filozofiskās, estētiskās, psiholoģiskās un pedagoģiskās literatūras izpēte;
2)empīriskā
intervēšana skolēnu gaumes līmeņu noteikšanai;
anketēšana skolēnu gaumes līmeņu noteikšanai;
iegūto datu apstrāde un interpretācija.
Pētījuma atslēgvārdi:
gaume
postmodernisma situācija
skolēna vizuālās pašizteikšanās nepieciešamība
Pētījuma teorētiskais pamats:
Filozofijas atziņas par gaumes problemātiku (Gadamers H. G., Kants I.), postmodernisma situācijas raksturojums (Bodrijārs Ž., Velšs V., Vīts Dž. E.), estētiskās gaumes līmeņi (Cormack P., Dittmar H., Twitchell J. B., Seabrook J., Storey J.).
Skolēna gaumes komponenti (Dubkēvičs L., Lejniece Z., Ozola E., Craik J. Fussell P., Серов Н. В., u.c.).
Estētiskās uztveres un estētiskās audzināšanas teorija (Albrehta Dz., Anspaks J., Čehlova Z., Dauge A., Kincāns V., Students J. A., Špona A., Zeile P., Zelmenis V., Борев Ю. u.c.).
Pētījuma novitāte un teorētiskā nozīme:
Pedagoģijas zinātnē izstrādāts skolēna gaumes jēdziena skaidrojums, teorētiski analizēti skolēna gaumes veidošanās trīs līmeņi (augsts, vidējs, zems) un pamatoti skolēnu gaumes veidošanās pedagoģiskie nosacījumi.
Pētījuma praktiskā nozīme:
Izstrādāts un pedagoģiskajā praksē aprobēts mācību palīglīdzeklis Tērpa un krāsu kopsakarības vizuālais izklāsts.
…
