Skolēna radošās pašpieredzes attīstība vizuālās mākslas stundās pamatskolā

Jautājumi “kas es esmu?” indivīdam ir centrāli visas dzīves garumā. Cilvēks pieredzes, savstarpējo attiecību un mijiedarbības rezultātā ar apkārtējiem cilvēkiem bieži izdara secinājumus par to, kāda tam ir bijusi nozīme viņa dzīvē un ko tā viņam kā personībai nozīmē. Taču īpaši būtiski un aktuāli sevis meklējumi ir pusaudžu vecumā, kad pienāk laiks, kad jaunietis meklē savu būtību jeb identitāti.
Skolas vide ir vieta, kur pusaudzis pavada nozīmīgu laiku savas ikdienas. Tādēļ izglītībai un mācību procesam nenoliedzami ir ietekme jauniešu identitātes veidošanās procesā. Pedagogi, plānojot un realizējot mācību procesu, var pozitīvi sekmēt pusaudžu būtības meklējumus, rūpīgi izvēloties atbilstošus mācību tematus, metodes un, jo īpaši svarīgi, ņemot vērā skolēnu vecumposmu īpatnības, kas nenoliedzami ir saistītas ar laikmetu, kurā viņi ir uzauguši un kurā veidojas par nākotnes pieaugušajiem.
Arī vizuālās mākslas mācību priekšmeta stundās iespējams veicināt skolēnu identitātes veidošanās procesu, izvēloties tēmas, mācību uzdevumu darbu formas, kas skolēnam var būt personīgi nozīmīgas. Māksla atspoguļo mūsdienu laikmetu, un, to iepazīstot, ir iespējams gūt priekšstatu par sabiedrību un laiku, kurā dzīvo arī pusaudzis. Līdz ar to mākslas izmantošanai mācību procesā vizuālās mākslas stundās ir potenciāls, lai radītu ieguldījumu skolēnu identitātes veidošanās procesā un veicinātu viņu radošo pašpieredzi.

Pētījuma mērķis:
Teorētiski izpētīt skolēna radošās pašpieredzes attīstīšanas pedagoģiskās iespējas, izstrādājot un īstenojot radošās domāšanas veicinošu uzdevumu kopu vizuālās mākslas stundās pamatskolā.…