Jaunāko klašu skolēns nav pieauguša cilvēka kopija miniatūrā. Jo jaunāks bērns, jo viņa organisms krasāk atšķiras no vecāko klašu skolēna organisma. Jo jaunāks skolēns, jo ciešāka tiešā atkarība starp kustību aktivitāti un bērna garīgo attīstību, tādēļ, ka kustību analizatoram šajā procesā ir īpaša nozīme.
Bērnam daudz un intensīvi kustoties, kustību analizators saņem impulsus no skeleta muskulatūras. Tā kā kustību analizators galvas smadzenēs atrodas tuvumā redzes, dzirdes, uztveres sajūtu zonām, tad, būdams pats tonusā, tas koordinē dažādu zonu darbību smadzenēs.
Tādejādi kustību analizators ir sensomotorās integrācijas mehānisms.
Vingrinājumi sīkai roku muskulatūrai aktivizē kustību analizatoru un tai blakus atrodošos runas motoro zonu, tādejādi sekmējot runas un kopumā bērna intelektuālo attīstību. Veicina rakstītprasmes attīstīšanu. Ja bērna muskulatūra ir pārāk maz noslogota, galvas smadzeņu attiecīgās zonas saņem nepietiekamu impulsu daudzumu, kavēšanas procesi ir pārsvarā pār uzbudinājuma procesiem, bērns kļūst neaktīvs, ātri nogurst. Tajā pašā laikā skolēna organisms, saņemot apjomīgu intelektuālo informāciju, nonāks pie pārslodzes.
Pētījuma objekts: mācību process 1.klasē.
Pētījuma priekšmets: vingrinājumi roku muskulatūras nostiprināšanai, rakstītprasmju pilnveidošanai.
Mērķis: izpētīt sīkās motorikas nostiprināšanas nozīmi 1.klases skolēnu rakstītprasmju pilnveidošanai.
Hipotēze: ja sporta stundās līdztekus vadlīniju prasībās ietvertajiem vingrinājumiem tiks pielietoti papildus speciālie vingrinājumi roku muskulatūras nostiprināšanai, tas sekmēs rakstītprasmju pilnveidošanu.
Vadoties no mūsu izvirzītā mērķa un pieņemtās hipotēzes tika izvirzīti šādi
uzdevumi:
1.Izpētīt zinātnisko literatūru par jaunākā skolas vecuma bērnu attīstību, fizisko vingrinājumu ietekmi uz viņu attīstību.
2.Izveidot speciālus vingrinājumus roku muskulatūras nostiprināšanai – skolēnu rakstītprasmes veicināšanai.
3.Veikt pedagoģisko eksperimentu, lai novērtētu skolēnu rakstītprasmes izmaiņas pēc speciālo vingrinājumu pielietošanas sporta stundā.
4. Analizēt eksperimentā iegūtos datus.
Lai realizētu darbā izvirzītos uzdevumus tika pielietotas šādas pētīšanas metodes:
1.Literatūras avotu izpēte un analīze.
2. Pedagoģiskās diagnostikas testu metode.
3. Pedagoģiskais eksperiments.
4. Matemātiskās statistikas metožu datu apstrādē.
5.Aptauja ( anketēšana )…
