Skolēna iegūtās izglītības vērtēšana

Rudīte Hahele rakstā „Pašnovērtējuma prasmju izpētes pamatojums ” raksta, ka izglītības procesa kvalitāte ir atkarīga no izglītības iestādes, tajā strādājošo pedagogu darbības. Savukārt mācīšanās rezultāti ir atkarīgi no katra skolēna personīgās ieinteresētības, viņa gribas īpašībām, izziņas procesa un prasmēm sadarboties.
Skolēnu sasniegumu vērtēšana tiek iekļauta izglītībā kā mācīšanas un mācīšanās neatņemama sastāvdaļa, kuras rezultātā tiek noteikta kvalitāte. Vērtēšana izglītības sistēmā ir procedūra, kurā nosaka skolēna zināšanu, prasmju un iemaņu atbilstību izglītības programmā noteiktajam mācību satura apguves līmenim, t. i., atbilstību standarta prasībām izglītībā. Vispusīga zināšanu apguve nav iedomājama bez sistemātiskas zināšanu kontroles un vērtēšanas. Vērtēšana jāaplūko kā stratēģija, kas atbalsta un stimulē mācīšanos. Izvērtēšanā jāiesaista abas mācību procesā iesaistītās puses – skolēni (veicot pašnovērtējumu) un skolotāji (vērtējot skolēnus ar dažādām vērtēšanas formām).
N. L. Geidžs un D. C. Berliners vērtēšanu aplūko kā procesu, kurā tiek apkopota, interpretēta, sintezēta informācija, lai
ar audzēkņiemizdarītu spriedumus p;
dotu audzēkņiem atgriezenisko saikni par viņa progresu, varēšanu vai nevarēšanu veikt kādu uzdevumu, stiprajām un vājajām pusēm;
noteiktu skolēna gatavību jaunu zināšanu apguvei;
konstatētu tās jomas, kurās vēl jāpiestrādā;
palīdzētu novērst grūtības un kļūdu rašanās cēloņus;
spriestu par mācīšanas efektivitāti.
Ikviena skolēna izglītības līmeni nosaka komplekss vērtējums, kuru veido apgūto zināšanu apjoms un kvalitāte, iegūtās prasmes, skolēna attieksme pret izglītošanos, katra skolēna individuālās attīstības dinamika.…