Mūsdienu audzināšanas galvenais mērķis ir garīgi bagātas, fiziski attīstītas, kulturālas, brīvas, bet atbildīgas personības veidošana.
Tiek izvirzīti uzdevumi sekmēt tādas personības veidošanos, kas ir morāli pilnvērtīga, iniciatīvas un radošas domas bagāta, kas grib un prot iesaistīties tautas garīgajā un materiālajā dzīvē.
Tādēļ jaunatnes audzinātājus arvien vairāk nodarbina audzināšanas problēmas. Šīs problēmas ir pastāvējušas visos laikmetos un visās ekonomiskajās formācijās, to maiņu periodos un attīstībās.
Mūsu gadsimtā cilvēkus ir ietekmējušas ārkārtīgi daudzšķautnainas un sarežģītas parādības ( revolūcijas, kari u.c. ).
Audzināšanas procesā kā ģimenei un skolai, tā arī sabiedrībai ir jāveic mērķtiecīgs audzināšanas darbs.
Jaunās paaudzes audzināšanā nekas nevar aizstāt vecākus. Gan spēju attīstīšanā, pozitīvu rakstura iezīmju veidošanā, gan tikumisko jūtu audzināšanā, rakstura un pareizu saskarsmes iemaņu izkopšanā, ievirze vispirms tiek dota ģimenē.
Ģimene ir tā vieta, kur bērns var iegūt ticību ( es esmu kaut kas īpašs, neatkārtojams, vērtīgs jau tikai ar to vien, ka esmu ) un arī piederības izjūtu ( šeit es esmu savējais, šeit es esmu vajadzīgs ) [ 21 ].
Tādēļ arī mūsdienās skolā aktuāls uzdevums ir radīt piemērotus apstākļus un iespējas katra personības attīstīšanai. Šī attīstība vienmēr norit klases audzinātāja un ģimenes sadarbībā.
Pašreizējā situācijā ir vērojams, ka klases audzinātāja un vecāku saskarsme ir neregulāra, kas neļauj pietiekoši iepazīt audzēkņa vecākus, izpētīt ģimenes apstākļus. Arī vecākiem trūkst zināšanu pedagoģijā un psiholoģijā, līdz ar to audzināšanas problēmu risināšanā.
Tāpēc jāatrisina problēma:
1)Kā aktivizēt skolas un vecāku sadarbību.
2)Kādām jābūt šīs sadarbības metodēm, formām un līdzekļiem, lai šī sadarbība nestu iespējami labākus rezultātus.
Strādājot ar bērniem, īpaši ārpusstundu darbā, redzms, cik svarīgi bērnam ir atrast iespēju sevi apliecināt un justies vajadzīgam. M. Balsons balstās uz A. Adlera atziņām, ka bērnam ir svarīgi `` būt daļai no kaut kā, būt kādā veselumā integrētam elementam, būt pieņemtam savā ģimenē, skolā sabiedrībā`` …
