Audzināšana ir sena sabiedriska parādība, kuras mērķis ir palīdzēt jaunajai paaudzei pārņemt cilvēces uzkrāto pieredzi un līdz ar to virzīt uz priekšu sabiedrības attīstību.
Skolēna izpēte ir katra skolotāja pienākums. Iepazīstot skolēnu, viņa intereses, noslieces, gribas īpatnības un rakstura īpatnības, nozīmē atrast drošu ceļu uz skolēna sirdi. Skolēns jāpēta nepārtrauktā processā. Jo, to ko zināja skolotājs par skolēnu vakar, var izrādīties par nepietiekamu šodien. Bez šaubām,skolēnu izpēte prasa daudz laika un spēka. Taču pieliktās pūles nav veltas.
Mūsu dienās notiek strauja visu zinātņu attīstība un diferencēšanās jaunās, speciālās nozarēs.
Audzināšana ģimenē noris paralēli un ciešā sadarbībā ar audzināšanas iestādēm, tad visas attīstības un audzināšanas problēmas, ko pētī skolas un pirmsskolas pedagoģija ir nozīmīgas arī ģimenes pedagoģijai. Līdz ar to vecākiem jāorientējas skolas pedagoģijas jautājumos. Tikai ar tādiem nosacījumiem iespējama saprātīga un sekmīga vecāku un skolotāju sadarbība jaunās paaudzes audzināšanā. [10., 23.lpp.]
Darbs ar vecākiem ietver daudz un dažādu darbiņu un nianšu. Liela nozīme pozitīvai sadarbībai ir klases audzinātāja pedagoģiskajai un psiholoģiskajai sagatavotībai. …