Skolas pedagoģijas aspekti dažādās pedagoģijas un psiholoģijas teorijās

Izpētot skolas pedagoģijas aspektus izglītības alternatīvo teoriju pārstāvju pedagoģiskajos uzskatos un to pamatprincipos, kā arī skolas pedagoģijas aspektus psiholoģijas teorijās, esmu pamanījusi to, ka lielākā vai mazākā mērā, taču šie aspekti gan pedagoģijas, gan psiholoģijas teorijās vietām ir kopīgi un līdzīgi, bet arī ļoti nozīmīgi pedagoģiskajā mācību procesā.
Piemēram, Montesori un Keršenšteiners uzskata, ka skolotājam pedagoģiskajā procesā ir jāievēro bērna vecumposma īpatnību izpausmes, jāpievērš uzmanība morālās un fiziskās pārslodzes cēloņiem, ka skolotājs nedrīkst virzīt savu pedagoģisko darbību uz kādu atsevišķu audzēkņa iezīmi, bet gan jāpatur prātā topošās personības kopveselums, nevar balstīties tikai uz vienu ir jāņem vairākas īpašības vērā un audzēknis kopveselumā.
Es piekrītu viņu uzskatiem, tādēļ, ka tam tomēr ir liela nozīme, jo katram vecumposmam ir savas īpatnības un arī bērna intereses un uzmanības ilgums mācību procesā ir dažāds un tas skolotājam tomēr jāievēro, atkarībā no vecumposma arī šīs īpatnību izpausmes ir dažādas, piemēram, jaunākajā skolas vecumā ir izteikti mācību darbības spēles un rotaļas, līdz ar to, manuprāt, nevajadzētu teoriju vai kādu priekšmetu mācīt tikai stāstot, bet gan ļaut pašiem procesā piedalīties, mācot mūzikā dziesmu, bērnus varētu iesaistīt rotaļā viņi rotaļājoties apgūtu arī dziesmu, attiecīgi arī citos vecumposmos un priekšmetos mācību process jādažādo un jāpielieto dažādas metodes tā lai visi tiktu iesaistīti nevis tikai daži, lai netiktu apdalīti tie, kuri varbūt nevar kaut ko darīt, jo, manuprāt, arī tad bērniem mācību process liksies un būs interesants un labprāt piedalīsies mācību procesā. Ir ļoti būtiski un svarīgi kā ievirza bērnus mācību procesā.…