Skola ir tā īpašā vieta, kas skolēnus iesaista mijattiecībās ar sevi, ģimeni, skolas saimi, tuvāko sabiedrību, globālo sabiedrību. “ Nav recepšu un likumu vienīgā efektīvā vides modeļa veidošanai, un tāpat arī nav recepšu efektīvai skolotāja un skolēna mijiedarbībai, kas būtu vienlīdz pieņemamas visiem skolotājiem un skolēniem, bet neapstrīdami skaidrs ir tas, ka klases videi ir jābūt atvērtai, dinamiskai un nepārtrauktā attīstībā esoši sistēmai, kas pieļauj vienlaikus vairāku patiesību pastāvēšanu. Videi ir jābūt pašorganizējošai sistēmai, kas nodrošina visu – gan kognitīvās, gan afektīvās un psihomotorās jomas attīstību, videi jāveicina katra procesa dalībnieka autonomija, kurā bērns tiek uztverts kā vērtība.”- Dz. Iliško. ( 23; 78 )
Šī darba ietvaros tiks pētīts kā mācību vide skolā ietekmē veselīgas personības attīstību. Interpretējot šo tēmu tiks gūts priekšstats kā pozitīvas attiecības starp skolotāju un skolēnu, starp skolotāju un skolēnu vecākiem, starp skolēniem ietekmē bērna attīstību sākumskolā. Kā veidojas skolēna personība viņa un skolotāja savstarpējās sapratnes iespaidā.
Bakalaura darba mērķis – pēc iespējas precīzāk atklāt pozitīvas mācību vides skolā ietekmi uz bērna attīstību.
1.EMOCIJAS, TO IETEKME UZ SĀKUMSKOLĒNA PSIHOFIZIOLOĢISKO STĀVOKLI
Cilvēks patstāvīgi saskaras ar dažādiem priekšmetiem, parādībām, notikumiem, citiem cilvēkiem. Līdz ar to veidojas atšķirīga attieksme pret to vai citu parādību, notikumu utt. Prieks, skumjas, bailes, sajūsma, īgnums ir daudzveidīgas jūtas un emocijas. Tajās izpaužas arī cilvēka apmierinātība vai neapmierinātība ar savu uzvedību, rīcību, ar to, ko viņš ir pateicis vai izdarījis.
Emocijas ir cilvēka pārdzīvojumi, kas pauž viņa tiešo attieksmi pret kādu objektu vai parādību. Emocijas neeksistē neatkarīgi no cilvēka izziņas un darbības procesa. Atkarībā no konkrētās situācijas viena un tā paša priekšmeta ietekmei var būt dažāds raksturs. Piemēram, glāze ūdens, ko cilvēks iedzer slāpju veldzēšanai, sagādā baudu, Turpretim, ja cilvēku piespiež dzert ūdeni, kad viņam negribas, viņā rodas nepatika. Tātad emocijas var iedalīt pozitīvās un negatīvās. Tās, kas veicina nospraustā mērķa sasniegšanu, izraisa pozitīvas emocijas, bet viss, kas kavē, rada negatīvas emocijas.( 11 ; 65)…
