TEORETISKĀS NOSTĀDNES.
Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi sadarbojas kopēja mērķa (mērķu) sasniegšanai.(7,11)
Organizācijas ir cieši saistītas ar sabiedrību, tās vienmēr attīstās noteiktā sociālā vidē. Lai cilvēku grupu uzskatītu par organizāciju, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:
- Cilvēku gripas esamība, kuras locekļi strādā ar domu sasniegt kopēju mērķi;
- Visiem ir viens mērķis, kuru visi grupas locekļi pieņem par kopēju mērķi; (8)
Pastāv vairāki organizāciju tipi, kuri atšķiras ar savu struktūru, normām, darbības kārtību. Izšķir trīs galvenos tipus: brīvprātīgas asociācijas, birokrātiskās organizācijas, totālās organizācijas. (5,147)
Skolā ir izglītības iestāde, kurā iegūst vispārīgo, profesionālo vai akadēmisko izglītību. (6,159). Izglītības iestādes ir birokrātiska tipa organizācija. Organizācijas birokrātiska tipa ir noteikti likumi, noteikumi, instrukcijas un formālu varu piešķiršana. (7,258) Šīm organizācijām raksturīgs tas, ka katram organizācijas loceklim tiek piešķirta noteikta loma, uzlikti konkrēti pienākumi un atbildība, atbilstoši viņa statusam organizācijas dalīšanas sistēmā. Statusi ir izkātoti varas piramīdā. Cilvēkiem ar augstāku statusu ir lielāka vara un tie izrīko cilvēkus ar zemāko statusu organizācijā. (5,149). M. Vebers uzskata, ka organizācijas sakārtojuma modelis ideāls – birokrātiskais modelis būs loģisks, racionāls un efektīvs, ja:
- Pareiza darba dalīšana, kas nodrošina augstākās kvalifikācijas speciālistu koncentrēšanos katrā darbības jomā;
- Vadības līmeņu hierarhija, kad augstākā līmeņa menedžeris stingri kontrolē zemākā līmeņa menedžeru;
- Formālas noteikumu un procedūru sistēmas izveidošana, kas nodrošina darbinieku pienākumu izpildes un dažādu uzdevumu risināšanas koordinēšanu un kontroli;
- Formāla pienākumu izpilde praktiski bez neformālām attiecībām starp menedžeriem un padotajiem;
- Pieņemšana darbā atbilstoši formālām kvalifikācijas prasībām;
- Darbinieku nodrošināšana pret patvaļīgu atlaišanu no darba. (7,258.-259.)
…
