Skolas higiēna

Uzskata, ka valsts organizētās veselības aizsardzības ietekme uz cilvēka veselību nepārsniedz 10 % . Tātad ne tikai no valsts mēroga sociālhigiēniskajiem pasākumiem un ekoloģiskajiem apstākļiem atkarīga saslimstība un mūža ilgums.
Salīdzinot ar Eiropas valstīm, 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir relatīvi zems – vidēji 71 gads (vīriešiem 65 gadi ). Mirstību būtiski palielina alkoholisma izraisītas traumas un nelaimes gadījumi, elpceļu ļaundabīgo audzēju lielais skaits smēķētāju vidū u. c. Visbiežākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, un tieši to rašanās vislielākā mērā atkarīga no personiskās higiēnas, dzīves veida, uztura.
Viss minētais norāda uz agri sāktas higiēniskās audzināšanas aktualitāti un nepieciešamību.
Audzināšanas mērķis ir veicināt vispusīgi un harmoniski attīstītas brīvas personības veidošanos. Bet garīgi brīva cilvēka audzināšana nozīmē arī attieksmes izkopšanu. Higiēniskajai audzināšanai jārada cilvēkā attieksme un pārliecība par veselību kā par vienu no vislielākajām un nozīmīgākajām vērtībām. Higiēniskās audzināšanas uzdevumi ietver higiēnas zināšanu un normu apguvi, higiēnas prasmju un vajadzību izkopšanu un uz pārliecību balstītas, nosodošas attieksmes veidošanu pret veselībai kaitīgiem ieradumiem. (1; 5)…