Šķīrējtiesas, atsevišķas problēmas tās darbībā

„Šķīrējtiesas, atsevišķās problēmas tās darbībā” – šī tēmu kursa darbam izvēlējos tāpēc, kā manuprāt tā ir ļoti aktuālā ar to, ka Latvijā pavisam nav pētījumu šajā jomā, ļoti daudzas publikācijas satur sevī šķīrējtiesas reklāmas un apraksta negatīvus faktus par šķīrējtiesas darbību, bet likumdošanā ir daudz nepilnību un pretrunu, kas noved strupceļā.
Juridiskajā zinātnē šķīrējtiesa tiek uzskatīta par vienu no ārpustiesas personu tiesību un interešu aizsardzības veidiem. Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīvā valsts izveidotajām tiesām un šķīrējtiesām nav valsts tiesu sastāvdaļa.
Pasaulē arvien populārāka kļūst šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks.
Juridiskajā literatūrā norādīts, ka šķīrējtiesu darbībai ir divi mērķi – to tiešais mērķis ir kalpot miermīlīgai strīdu noregulēšanai, bet netiešais – atbrīvot valsts tiesas aparātu no pārlieku lielas slodzes. Tādējādi šķīrējtiesu darbība ir pozitīvi vērtējama.
Strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā ir daudz priekšrocību: operatīvāka lietas izskatīšana, mazāki tiesāšanas izdevumi (jo šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams), konfidencialitāte, iespēja pusēm noteikt lietas izskatīšanas kārtību, procesa vietu, valodu un veidu (mutisks vai rakstisks process) un pusēm dota iespēja pieaicināt par šķīrējtiesnešiem augsti kvalificētus un kompetentus speciālistus strīdu izskatīšanai, tomēr jāatzīst, ka praksē sastopamas arī ar nepilnībām šķīrējtiesu darbībā.
Kursa darba mērķis ir vērst uzmanību uz atsevišķām problēmām, kādas rodas šķīrējtiesu praktiskajā darbībā, piedāvājot arī iespējamo risinājumu, jo jautājumi, kas skar šķīrējtiesu darbības pamatprincipus, Latvijā joprojām ir aktuāli. …