Ievads
Mana darba tēma ir „Šķīrējtiesā izskatāmie strīdi”. Es izvēlējos šo tēmu, jo manuprāt, lietu izskatīšana šķīrējtiesās mūsdienās kļūst arvien populārākā un tiek izmantota arvien vairāk. Agrāk šķīrējtiesas nebija plaši pazīstamās sabiedrībā un cilvēki vairāk uzticējas un griezās valsts tiesās. Bet šobrīd, kad Latvijas Republikā valsts rajonu un apgabalu tiesas ir pārslogotas, kā rezultātā lietu izskatīšana šajās tiesās ievelkas ne tikai mēnešu, bet pat vairāku gadu garumā, radot pusēm papildus zaudējumus, ļoti aktuāla kļūst iespēja civiltiesiskos strīdus izskatīt šķīrējtiesās saskaņā ar Latvijas Civilprocesa likuma nosacījumiem, kā arī šķīrējtiesas reglamentu. Būtiskākā atšķirība lietu izskatīšanā starp valsts rajonu un apgabalu tiesām un šķīrējtiesu ir civiltiesisko strīdu izskatīšanas ātrums. Šķīrējtiesā celtās prasības ar spriedumu vai lēmumu tiek izskatītas ne ilgāk kā dažu mēnešu laikā.
Tātad, mana darba mērķis ir izpētīt visus nosacījumus, kuriem ir jāpastāv, lai lieta tiktu izskatīta šķīrējtiesā.
Mana darba uzdevumi:
1. iegūt priekšstatu par šķīrējtiesas jēdzienu un vispārējo būtību;
2. apskatīt lietu pakļautību šķīrējtiesām, t.i. šķīrējtiesas kompetenci;
3. izpētīt šķīrējtiesas līguma (kā būtiskākā nosacījuma lietas izskatīšanai šķīrējtiesā) jēdzienu, būtību, formu un spēku.
4. apskatīt tiesu praksi, kas saistīta ar šķīrējtiesā izskatāmiem strīdiem un šķīrējtiesas līgumu.
Mana darba metodes:
1. zinātniskās literatūras un Interneta resursu analīze;
2. likuma un šķīrējtiesu reglamentu analīze;
3. tiesu prakses pētīšana;
4. kopsavilkuma veidošana;
5. secinājumu izdarīšana.
Pielietojot minētas metodes, darba gaitā es mēģināšu sasniegt izvirzīto mērķi un izpildīs visus minētus darba uzdevumus.
Šķīrējtiesas jēdziens un būtība
Lai sekmīgāk izskatītu lietas, kuras izskatāmas šķīrējtiesā, es gribu no sākuma pievērst uzmanību tam, kas vispār ir šķīrējtiesa un kāda ir tās būtība. Šķīrējtiesa ir nevalstiska, neatkarīga institūcija, kas darbojas pastāvīgi un ir tiesīga izšķirt civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas Latvijā vai ārpus Latvijas.1 …
