Virsmas spraiguma spēks visos šķidrumos darbojas pieskares virzienā attiecībā pret šķidruma virsmu. Iztēlojoties, ka uz šķidruma virsmas novilkta līnija, kura sadala šo virsmu divās daļās. Spēkus, kuri šīs daļas velk projām citu no citas sauc par virsmas spraiguma spēkiem. Šie spēki ir salīdzinoši nelieli , bet apkārtējā dabā tiem ir liela nozīme.
Virsmas spraiguma spēku darbība. Visvieglāk ir izprast virsmas spraiguma spēku raksturu, novērojot ūdens piliena veidošanos no pavirši aizgriezta krāna. Ieskatoties uzmanīgāk var redzēt kā pakāpeniski ūdens piliens palielinās, izveidojas sašaurinājums – kakliņš un piliens atraujas nost. Var iztēloties, ka ūdens it kā ir ieslēgts elastīgā maisiņā un šis maisiņš pārplīst, kad tā izturība ir pārāk vāja, lai spētu noturēt lielo ūdens masu.
Ūdens virskārta atgādina kā izstieptu elastīgu plēvi. Tādu pašu iespaidu rada arī ziepju burbuļa plēvīte.
Ja uzmanīgi noliek uz ūdens virsmas adatu, tad virsmas plēvīte ieliecās un neļauj adatai nogrimt. Šī paša iemesla dēļ vieglās ūdens blaktis var ātri slīdēt pa ūdens virsmu, tāpat kā slidotāji pa ledus virsmu.
Plēvītes ieliekums neļauj izlīt ūdenim, kas uzmanīgi ieliets sietā, kura acis ir pārāk mazas. Arī auduma gabals ir kā siets, kuru veido diegu pinumi. Virsmas spraigums ļoti apgrūtina ūdens izsūkšanos caur audumu, un tādēļ auduma gabals momentāli nespēj samirkt.
Virsmas plēvīte, cenzdamies sarauties piešķir šķidrumam sfērisku formu, ja smaguma spēks nepiespiestu šķidrumu pie trauka dibena vai pie kādas citas cietas virsmas. Jo mazāks ir pilieniņš, jo lielāka nozīme ir virsmas spēkiem salīdzinājumā ar tilpuma (gravitācijas) spēkiem. Tāpēc mazajiem rasas pilieniņiem ir gandrīz pareiza lodes forma. Brīvajā krišanā rodas bezsvara stāvoklis un tāpēc lietrus pilieniem ir gandrīz precīza lodes forma.
Kosmiskajā kuģī, kad tas atrodās bezsvara stāvoklī, lodveida forma ir ne tikai atsevišķiem pilieniem, bet arī lielām šķidruma masām.…
