Skiču projekts Pampāļu ūdenskrātuves plūdu novadbūvei

4.7. Pēcjoslas aprēķini
Pēcjosla ir nostiprināts gultnes posms aiz enerģijas dzēšanas akas. Pēcjoslas saista novadbūves krītjoslu ar nenostiprinātu atvadkanāla gultni. Ūdens plūsma aiz krītjoslas nevienmērīgi sadalās pa gultnes šķērsgriezumu, kā arī novērojami lielu plūsmas vietējie ātrumi. Pēcjoslu izbūvē ar tādiem izmēriem, lai tās beigās ūdens tecēšanas ātrums būtu pieļaujams kanāla gruntij un plūsma būtu vienmērīgi sadalīta pa šķērsgriezumu. Pēcjoslas būves platums izmainās līdz normāliem atvadkanāla šķērsgriezuma izmēriem. Pēcjoslu visbiežāk izbūvē no saliekamām vai monolītām dzelzsbetona plātnēm, izveidojot elastīgu pārejas joslu – akmeņu bērumu savienojumā ar nenostiprinātu gultni. Retāk pēcjoslas būvē no akmeņu bēruma, gabioniem, dažādu veidu žagaru fašīnām un citiem materiāliem.[6]
Pēcjoslas konstrukcijas izmērus nosaka, veicot tās hidrauliskos aprēķinus. Pēcjoslas aprēķini ir cieši saistīti ar novadbūves enerģijas dzēšanas akas aprēķiniem.
Kursa projektā paredzēts nostiprināt gultni ar dzelzsbetona plātnēm uz 15 cm biezas grants sagatavojuma kārtas. Plātnēs ierīko deformēšanas šuves ik pēc 2,5 metriem. Plātņu biezumu aprēķina no noturības un no stiprības viedokļa. Plātņu beigu daļā ierīko pārejas posmu – akmeņu bērumu,kas atrodas uz 15 cm grants kartas. Ar aprēķinu nosaka akmeņu diametru bērumā, lai ūdens plūsma nevarētu akmeņus velt.
…